pinkšis
pinkšis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pinkšis | pinkši |
| Ģen. | pinkša | pinkšu |
| Dat. | pinkšim | pinkšiem |
| Akuz. | pinkši | pinkšus |
| Lok. | pinkšī | pinkšos |
pinkše sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pinkše | pinkšes |
| Ģen. | pinkšes | pinkšu |
| Dat. | pinkšei | pinkšēm |
| Akuz. | pinkši | pinkšes |
| Lok. | pinkšē | pinkšēs |
1.Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis.
2.Raudas (parasti bērniem).
Avoti: LLVV