pinkšķēt
Lietojuma biežums :
pinkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pinkšķu | pinkšķam | pinkšķēju | pinkšķējām | pinkšķēšu | pinkšķēsim |
2. pers. | pinkšķi | pinkšķat | pinkšķēji | pinkšķējāt | pinkšķēsi | pinkšķēsiet, pinkšķēsit |
3. pers. | pinkšķ | pinkšķēja | pinkšķēs |
Pavēles izteiksme: pinkšķi (vsk. 2. pers.), pinkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pinkšķot (tag.), pinkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pinkšķētu
Vajadzības izteiksme: jāpinkšķ
pinkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retāk
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pinkšu | pinkšam | pinkšēju | pinkšējām | pinkšēšu | pinkšēsim |
2. pers. | pinkši | pinkšat | pinkšēji | pinkšējāt | pinkšēsi | pinkšēsiet, pinkšēsit |
3. pers. | pinkš | pinkšēja | pinkšēs |
Pavēles izteiksme: pinkši (vsk. 2. pers.), pinkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pinkšot (tag.), pinkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pinkšētu
Vajadzības izteiksme: jāpinkš
1.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Raudāt.
Saistītās nozīmesbirdināt asaras, bimbāt, bimbot, dūdāt, pimparot.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
birdināt asaras1 — Raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
bimbāt1 — Raudāt.
bimbot1 — Raudāt.
dūdāt2 — Raudāt.
pimparot1 — Raudāt.
pimparāt1 — Raudāt.
pingāt1 — Raudāt.
raudāt1 — Pastiprināti izdalīt asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
Hiponīmi
biļļāt1 — Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
bingāt1 — Raudāt; raudulīgi lūgties (parasti saka par bērniem).
činkstēt1 — Kaprīzi, paklusi raudāt.
kvēkšķēt1 — Raudāt, brēkt (par mazu bērnu).
kvēkstēt1 — Raudāt, brēkt (par mazu bērnu).
kvenkstēt2 — Klusi raudāt.
laist meldiņu vaļā1 — Sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem).
sūlāt2 — Ilgstoši raudāt, šņukstēt.
vēkšt1 — Žēli, aiz sāpēm raudāt (parasti par zīdaini, mazu, slimīgu bērnu).
2.Žēloties, gausties.
3.parasti formā: trešā persona Radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā nu sēdēju, pinkšķēju un nezināju, kur likties...
- Vēlāk prot tikai činkstēt un pinkšķēt, ka naudas maz.
- Tīna un Līna pinkšķēja un nevarēja padomāt ar skaidru galvu.
- Tad es varēšu grauzt nagus un pinkšķēt spilvenā, tādas iespējas vienkārši nav.
- Tu, puika, nedrīksti raudāt, puņķoties un pinkšķēt kā skuķis!”