pinkšķis sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa
pinkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pinkšķis | pinkšķi |
| Ģen. | pinkšķa | pinkšķu |
| Dat. | pinkšķim | pinkšķiem |
| Akuz. | pinkšķi | pinkšķus |
| Lok. | pinkšķī | pinkšķos |
pinkšķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pinkšķe | pinkšķes |
| Ģen. | pinkšķes | pinkšķu |
| Dat. | pinkšķei | pinkšķēm |
| Akuz. | pinkšķi | pinkšķes |
| Lok. | pinkšķē | pinkšķēs |
pinkšis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pinkšis | pinkši |
| Ģen. | pinkša | pinkšu |
| Dat. | pinkšim | pinkšiem |
| Akuz. | pinkši | pinkšus |
| Lok. | pinkšī | pinkšos |
pinkše sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pinkše | pinkšes |
| Ģen. | pinkšes | pinkšu |
| Dat. | pinkšei | pinkšēm |
| Akuz. | pinkši | pinkšes |
| Lok. | pinkšē | pinkšēs |
1.Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis.
2.formā: vīriešu dzimte Raudas (parasti bērniem).
Stabili vārdu savienojumiPinkšķu līze.
- Pinkšķu līze frazēma — raudulīga sieviete
Avoti: LLVV, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Uzdzen to pinkšķi uz kārts!
- Anne nosprieda, ka uz pinkšķi mani pavilcis tas, ka esmu gribējusi dabūt visas rotaļlietas.
- “Ko tu te pinkšķi?”
- “Ko pinkšķi kā vista?”
- Pinkšķis spilvenā, viņam aizejot tumsā.