mīļot
Lietojuma biežums :
mīļot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
mīlot 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis
Locīšana
[ME, EH ]1.lieto: reti Izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku; mīlēt1.
PiemēriEs viņu ļoti godāju, bet vēl vairāk mīļoju.
Saistītās nozīmes
Tulkojumi
2.Pieglaužoties paust maigumu, mīlestību; samīļot.
PiemēriMīļoja mātes rokas, mēģināja tām pieskarties, paturēt savējās.
Saistītās nozīmesapskaut, samīļot.
3.Izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu; mīlēt2.
PiemēriUn divas meitenes, septiņpadsmitgadīgas un dabu mīļojošas, lēni iet pa alejām – izskatās, ka pēkšņi staigāt sākuši bērzi, tomēr īstie bērzi ir iesakņojušies un drīkst tikai šūpot gurnus.
Saistītās nozīmes
Tulkojumicare for, cherish, hold dear.
4.Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā); mīlēt3.
PiemēriViņš nebūt nebija dzērājs — tikai mīļoja pasēdēt pie glāzes alus un tā savu.
Saistītās nozīmes
Tulkojumi
Avoti: LLVV, T, ME, EH
Korpusa piemēri:šeit