mīlēt1
Lietojuma biežums :
mīlēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
mīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku.
PiemēriNo kura brīža viņš viņu sāka mīlēt?
Saistītās nozīmes
Tulkojumi
2.Izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu.
PiemēriNekad neesmu mīlējis teātri un māksloti dramatiskus sižeta pavērsienus.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiMīlēt sevi.
Tulkojumicare for, cherish, hold dear.
3.Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
Piemēri21. gadsimta cilvēki mīlēja komfortu, bet tas nenozīmēja, ka viņi bija slinki.
Saistītās nozīmes
Tulkojumi
3.1.sarunvaloda Ar labpatiku lietot (ko).
PiemēriEs pati esmu vairāk sāļā ēdiena cienītāja, proti, ne tik daudz mīlu saldumus.
Saistītās nozīmes
Tulkojumi
3.2.sintaktiskā funkcija: modāls modificētājs; kopā ar: darbības vārds, nenoteiksme Būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko); arī mēgt.
PiemēriMīl darboties, kustēties, ceļot.
Saistītās nozīmesgodāt.
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit