mīlēt2
mīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mīlēju | mīlējam | mīlēju | mīlējām | mīlēšu | mīlēsim |
| 2. pers. | mīlē | mīlējat | mīlēji | mīlējāt | mīlēsi | mīlēsiet, mīlēsit |
| 3. pers. | mīlē | mīlēja | mīlēs | |||
Pavēles izteiksme: mīlē (vsk. 2. pers.), mīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mīlējot (tag.), mīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mīlētu
Vajadzības izteiksme: jāmīlē
Avoti: TWN, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Stipri mīlēt ir taču mirt priekš sevis un atdzīvoties priekš otra.
- / Un klusums nedrīkst teikt: „ Es tevi mīlu.”
- Devīze ar melnu uz sudraba lentes: TICĒT CERĒT MĪLĒT.)
- Bet aiz tā ir vajadzība, lai kāds beidzot tevi mīl.
- Vēl arī Krievijā mīl zvaigznes, neļaujot pret viņiem izdarīt rupjības.