mēgt1
mēgt 1. konjugācijas darbības vārds; sintaktiskā funkcija: modāls modificētājs; kopā ar: nenoteiksmeLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | mēdzu | mēdzam | mēdzu | mēdzām | mēgšu | mēgsim |
2. pers. | mēdz | mēdzat | mēdzi | mēdzāt | mēgsi | mēgsiet, mēgsit |
3. pers. | mēdz | mēdza | mēgs |
Pavēles izteiksme: mēdz (vsk. 2. pers.), mēdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mēdzot (tag.), mēgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mēgtu
Vajadzības izteiksme: jāmēdz
1.Norāda, ka darbību veic parasti, bieži; būt paradušam (ko darīt).
Piemēri— Labi, labi, viņš te mēdz piebraukt.
- — Labi, labi, viņš te mēdz piebraukt.
- Atceros, es sapnī bieži vien mēdzu lidot.
- Palaikam viņš mēdza izgrūst kādu latvju vārdu vai izteicienu, kas viņa atmiņā bija uzpeldējis.
1.1.Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
PiemēriTā nu tas ir, un tur, kā mēdz sacīt, nekā nevar darīt.
- Tā nu tas ir, un tur, kā mēdz sacīt, nekā nevar darīt.
- — Dzīvē tā nemēdz gadīties.
Avoti: LLVV, MLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit