dievināt
dievināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dievinu | dievinām | dievināju | dievinājām | dievināšu | dievināsim |
| 2. pers. | dievini | dievināt | dievināji | dievinājāt | dievināsi | dievināsiet, dievināsit |
| 3. pers. | dievina | dievināja | dievinās | |||
Pavēles izteiksme: dievini (vsk. 2. pers.), dieviniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dievinot (tag.), dievināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dievinātu
Vajadzības izteiksme: jādievina
1.Ļoti (pat pārmērīgi) cienīt un mīlēt, uzskatīt par vispārāko.
1.1.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs Izjust ārkārtīgi lielu patiku. [MLVV ]
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ] Viņa bija ļoti ziņkārīga un dievināja kāršu spēli; [...
- Pieliekamajā bija pašas skābēti gurķīši, kurus mans draugs savulaik dievināja.
- Es viņu mīlu un dievinu, un tā vienmēr būs.”
- Vīrieši dievina justies kā varoņi, un tu noteikti dabūsi prasīto.
- Abas dievina garākas pastaigas un gatavošanu saviem jau sen apprecētajiem vīriem.