dievināšana
dievināšana
1.Darbība, process → dievināt.
2.joma: literatūrzinātne No pagānisma laikiem pārmantota attieksme pret dzeju kā reliģisku tekstu un pret dzejnieku kā demiurgu, kas ar vārdiem pārrada, kosmizē pasauli.
Avoti: DzV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kobļu nometnē, cik uziet, bet nevienam tāda piekrišana, tāda atklāta dievināšana.
- Viņas kurpju purniņi raudzījās no drānu apakšas; es dievināšanā būtu noliecies pie šīm kurpītēm...
- Vai apmierināta aplaudētāja vīra dievināšanas ideālam?
- Meitene skatījās pretī un dzēra viņa dievināšanu kā vīnu.
- Nav grūti iedomāties, ko sievietei nozīmē ienākt ģimenē, kur visam pāri klājas nelaiķes dievināšana.