samīļot
samīļot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | samīļoju | samīļojam | samīļoju | samīļojām | samīļošu | samīļosim |
| 2. pers. | samīļo | samīļojat | samīļoji | samīļojāt | samīļosi | samīļosiet, samīļosit |
| 3. pers. | samīļo | samīļoja | samīļos | |||
Pavēles izteiksme: samīļo (vsk. 2. pers.), samīļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samīļojot (tag.), samīļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samīļotu
Vajadzības izteiksme: jāsamīļo
Apmīļot, parasti ļoti.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādēļ braucam mazos draugus samīļot, sagrābt lapas, piekopt teritoriju.
- Zināju, ka mani pabaros, samīļos un teiks labus vārdus.
- Nevaru, nav spēka piecelties, samīļot tevi, nav spēka.
- Neraudi, mazulīt, drīz, pavisam drīz es tevi samīļošu.
- Ir jāved pie ārsta, jāatceras pabarot, padzirdīt, samīļot.