neradījums
neradījums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | neradījums | neradījumi |
| Ģen. | neradījuma | neradījumu |
| Dat. | neradījumam | neradījumiem |
| Akuz. | neradījumu | neradījumus |
| Lok. | neradījumā | neradījumos |
1.Briesmīga, ļauna būtne (parasti iedomāta); rēgs, spoks.
2.Ļauns, atbaidošs cilvēks.
2.1.Nevēlams, kaitīgs, arī pretīgs dzīvnieks.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Protams, viņš nekā neatrada, jo sarkanīgais neradījums bija aizbēdzis.
- – Viņam varēs atdot Čībiņas vecos neradījumus, Valterus un kompāniju.
- Neradījums nolaida roku un atskatījās, jo atskanēja kāju dipoņa.
- Krēsls bija milzīgs neradījums, viscaur apvilkts ar biezu, brūnu bifeļādu.
- – Fui, šausmīgi, kāds kožu saēsts neradījums!