noārdēt
noārdēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noārdēju | noārdējam | noārdēju | noārdējām | noārdēšu | noārdēsim |
| 2. pers. | noārdē | noārdējat | noārdēji | noārdējāt | noārdēsi | noārdēsiet, noārdēsit |
| 3. pers. | noārdē | noārdēja | noārdēs | |||
Pavēles izteiksme: noārdē (vsk. 2. pers.), noārdējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noārdējot (tag.), noārdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noārdētu
Vajadzības izteiksme: jānoārdē
1.novecojis Norūdīt (metālu, tā izstrādājumu).
2.poētiska stilistiskā nokrāsa Norūdīt, padarīt izturīgu (parasti cilvēku).
2.1.Padarīt brūnu, arī raupju (ķermeņa daļu) – par sauli, vēju.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Noārdam nost kabatas.
- Tiesa, tai malkas skaldīšanai tik un tā ir priekšrocības alkohola noārdē.
- Noārdam visus savus žogus un ļaujam komentētājiem-ciemiņiem vaļu.
- Kļūstot vecākiem un pakļaujot ādu saules ietekmei, mēs šo barjeru pamazām noārdam, līdz ar ko izraisam mitruma zaudēšanu.
- Bet ir tā, ka bieži vien baidoties no krišanas atpakaļ katolisma jūgā, noārdam visu - nezāli kopā ar labību, paliekam pliki un tukši, un loģiski, ka jāmeklē tač ar ko šo tukšumu piepildīt.