uzļepatot

Lietojuma biežums :

uzļepatot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: uzļepato (vsk. 2. pers.), uzļepatojiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: uzļepatojot (tag.), uzļepatošot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: uzļepatotu

Vajadzības izteiksme: jāuzļepato

uzļepatāt 2. konjugācijas darbības vārds

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: uzļepatā (vsk. 2. pers.), uzļepatājiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: uzļepatājot (tag.), uzļepatāšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: uzļepatātu

Vajadzības izteiksme: jāuzļepatā

Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem); uzļēpot.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Bieži esmu liecinieks , ka kalnos elsodami knapi velkas vīri spēka gados , dažiem no kuriem muskuļi uzdzīti trenažieru zālēs , bet pavisam viegli augšā kā tāds kalnu āzis uzļepato desmitgadīgs bērns vai mierīgi uzkāpj sirma kundze , kas sev pirmo reizi mūžā izvirzījusi mērķi sasniegt kāda kalna virsotni