uzļinkāt
uzļinkāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzļinkāju | uzļinkājam | uzļinkāju | uzļinkājām | uzļinkāšu | uzļinkāsim |
| 2. pers. | uzļinkā | uzļinkājat | uzļinkāji | uzļinkājāt | uzļinkāsi | uzļinkāsiet, uzļinkāsit |
| 3. pers. | uzļinkā | uzļinkāja | uzļinkās | |||
Pavēles izteiksme: uzļinkā (vsk. 2. pers.), uzļinkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzļinkājot (tag.), uzļinkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzļinkātu
Vajadzības izteiksme: jāuzļinkā
Uzskriet (parasti par zaķi); uzļipot.
Avoti: LLVV