uzļipot
uzļipot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzļipoju | uzļipojam | uzļipoju | uzļipojām | uzļipošu | uzļiposim |
| 2. pers. | uzļipo | uzļipojat | uzļipoji | uzļipojāt | uzļiposi | uzļiposiet, uzļiposit |
| 3. pers. | uzļipo | uzļipoja | uzļipos | |||
Pavēles izteiksme: uzļipo (vsk. 2. pers.), uzļipojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzļipojot (tag.), uzļipošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzļipotu
Vajadzības izteiksme: jāuzļipo
Uzskriet (parasti par zaķi); uzļinkāt.
Avoti: LLVV