uzmācīgums
uzmācīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzmācīgums | uzmācīgumi |
| Ģen. | uzmācīguma | uzmācīgumu |
| Dat. | uzmācīgumam | uzmācīgumiem |
| Akuz. | uzmācīgumu | uzmācīgumus |
| Lok. | uzmācīgumā | uzmācīgumos |
1.Uzmācība1.
2.Uzmācība2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Augstprātība, augstprātību vismaz var paciest, jo tā ir pašpietiekama, orientēta uz īpašnieku, bet uzmācīgums — par to gan cilvēkus vajadzētu ceļmalas sēdināt uz mietiem un kaklā pakārt plāksnīti ar uzrakstu: " Es esmu uzmācīgs".
- Pārāk liels uzmācīgums tiek sodīts
- Mīlestība necieš ne vardarbību, ne kolektīvas iebarošanas organizāciju, ne uzmācīgumu.
- Kas attiecas uz uzmācīgumu - vienkārši uz ielas tas būtu uzmācīgi abos virzienos, protams.
- Tās uzmācīgums gan mazinājās, kad reiz ar paziņām aizrunājāmies, vai tiešām komunistiskā Kuba ir " īstā Kuba".