uzļepatāt
uzļepatāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzļepatāju | uzļepatājam | uzļepatāju | uzļepatājām | uzļepatāšu | uzļepatāsim |
| 2. pers. | uzļepatā | uzļepatājat | uzļepatāji | uzļepatājāt | uzļepatāsi | uzļepatāsiet, uzļepatāsit |
| 3. pers. | uzļepatā | uzļepatāja | uzļepatās | |||
Pavēles izteiksme: uzļepatā (vsk. 2. pers.), uzļepatājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzļepatājot (tag.), uzļepatāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzļepatātu
Vajadzības izteiksme: jāuzļepatā
Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem); uzļēpot.
Avoti: LLVV