Rudens versija 2021
381 119 šķirkļi
iekārtot
iekārtot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
1.1.Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to.
1.2.Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
2.Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
3.Izbūvēt (piemēram, ceļu), ierīkot (piemēram, dārzu); uzstādīt (piemēram, aparatūru).
3.1.Izveidot, ierīkot (kur vietu, piemēram, gulēšanai, sēdēšanai).
3.2.Izveidot pēc noteikta parauga (piemēram, albumu).
3.3.Izvietot (kur) noteiktā kārtībā.
3.4.lieto: pareti Novietot (priekšmetu) vēlamajā stāvoklī.
4.Iedalīt (piemēram, darbus) noteiktā kārtībā.
4.1.Gādāt un panākt, ka (kas) notiek (parasti noteiktā laikā).
4.2.Ieviest, nodibināt noteiktu kārtību.
4.3.sarunvaloda Rīkoties tā, ka izveidojas vēlamā kārtība, apstākļi; nokārtot.
5.Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri: