iekārtoties

iekārtoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	iekārtojos	iekārtojamies	iekārtojos	iekārtojāmies	iekārtošos	iekārtosimies
2. pers.	iekārtojies	iekārtojaties	iekārtojies	iekārtojāties	iekārtosies	iekārtosieties, iekārtosities
3. pers.	iekārtojas	iekārtojās	iekārtosies

1.Izveidot sev vēlamo kārtību (kur), izvietojot savas mantas; apgādāties ar dzīvei nepieciešamajām mantām un izvietot tās vēlamā kārtībā.

1.1.Tikt izveidotam, iekārtotam (kur) — parasti par iestādi.

2.Novietoties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).

2.1.Ieņemt vēlamo stāvokli, novietoties (kur).

3.Radīt, nodrošināt sev dzīves vai darba apstākļus.

3.1.Iestāties (piemēram, darbā, parasti izdevīgā, piemērotā).

3.2.Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.).

4.parasti formā: trešā persona Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.

Avoti: LLVV

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	iekārtojos	iekārtojamies	iekārtojos	iekārtojāmies	iekārtošos	iekārtosimies
2. pers.	iekārtojies	iekārtojaties	iekārtojies	iekārtojāties	iekārtosies	iekārtosieties, iekārtosities
3. pers.	iekārtojas		iekārtojās		iekārtosies