ievietot

ievietot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Novietot (kur iekšā priekšmetu).

2.Iekārtot (telpā, dzīvoklī, parasti uz laiku).

2.1.Rūpēties, gādāt, lai tiek uzņemts (piemēram, slimnīcā), iekārtot (kādā, piemēram, audzināšanas, iestādē).

2.2.Likt apmesties (arestētajiem kādā noteiktā telpā).

2.3.Ievest un novietot (kur dzīvnieku).

3.Publicēt (kādā izdevumā).

3.1.Ietvert, iekļaut (krājumā, iespieddarbā u. tml.).

4.Klasificējot iedalīt (kur).

Avoti: LLVV