iedabūt | Tēzaurs

iedabūt

Lietojuma biežums :

iedabūt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.

Saistītās nozīmesievietot.

1.1.sarunvaloda Iesaistīt (ar pūlēm, grūtībām).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri