iedabāt
iedabāt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iedabāju | iedabājam | iedabāju | iedabājām | iedabāšu | iedabāsim |
| 2. pers. | iedabā | iedabājat | iedabāji | iedabājāt | iedabāsi | iedabāsiet, iedabāsit |
| 3. pers. | iedabā | iedabāja | iedabās | |||
Pavēles izteiksme: iedabā (vsk. 2. pers.), iedabājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iedabājot (tag.), iedabāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iedabātu
Vajadzības izteiksme: jāiedabā
1.Iedomāt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bija atmodies visas dzīves laikā iedabātais dzinulis un nedeva vairs miera
- Gandrīz mehāniski pēc gadiem iedabāta paraduma viņš steidzās uz vārtiem , kur vienmēr gaidīja Lesi
- Pukodamies un īgņodamies pēc savas iedabātās paražas hercogs stāvēja un skatījās , kā Prisilla atlaiž vaļīgāk seglu jostu un aizved savu poniju uz stalli