iedabūt
iedabūt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iedabūju | iedabūjam | iedabūju | iedabūjām | iedabūšu | iedabūsim |
| 2. pers. | iedabū | iedabūjat | iedabūji | iedabūjāt | iedabūsi | iedabūsiet, iedabūsit |
| 3. pers. | iedabū | iedabūja | iedabūs | |||
Pavēles izteiksme: iedabū (vsk. 2. pers.), iedabūjiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iedabūjot (tag.), iedabūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iedabūtu
Vajadzības izteiksme: jāiedabū
1.Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
1.1.sarunvaloda Iesaistīt (ar pūlēm, grūtībām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr nevar apgalvot, ka divdurvju versijā aizmugurē nevienu iedabūt nevar.
- Rīdzinieki ātri izveidoja pretuzbrukumu, bet ripu vārtos iedabūt neizdevās. "
- Pat tādu — tādu kā Emma — viņš nespēj iedabūt gultā!
- Kā lai es tos iedabūju saimniekam gultā vai viesistabā uz galda?
- Vienīgais noteikums bija tāds, ka tos jāspēj iedabūt pa durvīm.