publicēt
publicēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | publicēju | publicējam | publicēju | publicējām | publicēšu | publicēsim |
2. pers. | publicē | publicējat | publicēji | publicējāt | publicēsi | publicēsiet, publicēsit |
3. pers. | publicē | publicēja | publicēs |
Pavēles izteiksme: publicē (vsk. 2. pers.), publicējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: publicējot (tag.), publicēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: publicētu
Vajadzības izteiksme: jāpublicē
1.Padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
Piemēri1959. gada dokumentus aizliedza publicēt.
- 1959. gada dokumentus aizliedza publicēt.
- Vai Ticiāna dzejoļus tagad bieži publicē?
- Vēlāk ģitārists publicēja sociālajos tīklos fotogrāfiju ar savu nobrāzto roku.
1.1.Būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) – par preses izdevumiem.
PiemēriŽurnāls publicēja garus teorētiskus rakstus par marksismu un ļeņinismu, to vēsturi un šodienu.
- Žurnāls publicēja garus teorētiskus rakstus par marksismu un ļeņinismu, to vēsturi un šodienu.
Cilme:No vācu publizieren, kam pamatā latīņu publicare ‘darīt zināmu atklātībai’.
Avoti: MLVV, TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit