publika1
publika sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | publika | publikas |
| Ģen. | publikas | publiku |
| Dat. | publikai | publikām |
| Akuz. | publiku | publikas |
| Lok. | publikā | publikās |
1.Skatītāju, lasītāju, sarīkojuma apmeklētāju kopums.
PiemēriUz skatuves parādījās dārza jaunākā (tādēļ arī, protams, labākā) šansonete, un publikā atskanēja skaļi aplausi.
- Uz skatuves parādījās dārza jaunākā (tādēļ arī, protams, labākā) šansonete, un publikā atskanēja skaļi aplausi.
- Un, lūk, viņš trešo reizi atnāk paklanīties saviļņotajai publikai.
- Meitene domā par vakarējo izrādi, par publiku teātra zālē, par brāli.
- Publika zālē skaļi aplaudēja.
2.Cilvēki; sabiedrība.
PiemēriAutobusā sēdēja raiba publika.
- Autobusā sēdēja raiba publika.
- Viesnīca nav ne par matu sliktāka, tomēr te drusku cita publika.
- Visu vakaru Maksimilians bija truli notupējis Romas viesnīcā raibas un dīvainas publikas mudžeklī.
Avoti: LLVV, SV05, T
Piemēri valodas korpusos:šeit