Paplašinātā meklēšana
Meklējam publika.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts etimoloģijās (5):
- _Dubrovačka republika_ (šķirklī Dubrovnikas republika)
- _Burundi, Republika y'u_ (šķirklī Burundi)
- portugāļu: _Cabo Verde_, līdz 1986. g. - _Zaļā Raga Republika_ (šķirklī Kaboverde)
- Burjatija, Respublika / _Burjaad Respublika_ (šķirklī Burjatija)
- _Čečenskaja Respublika_ / _Noxçiyƞ Respublika_ (šķirklī Čečenija)
Atrasts normatīvajos komentāros (2):
- Latviešu valodā ieņemamais amats un profesijas nosaukums nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Izņēmumi ir Latvijas Republikas augstāko amatpersonu -- _Valsts prezidents_, _Ministru prezidents_ -- amata nosaukumi. (šķirklī ministru prezidents)
- Latviešu valodā ieņemamais amats un profesijas nosaukums nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Izņēmumi ir Latvijas Republikas augstāko amatpersonu -- _Valsts prezidents_, _Ministru prezidents_ -- amata nosaukumi. (šķirklī valsts prezidents)
Atrasts vārdu savienojumos (79):
- Abhāzijas Republika
- Afganistānas Islāma Republika
- Altaja Republika
- Apvienotā Arābu Republika
- Armēnijas Republika
- Augstākā padome, Latvijas Republikas
- Azerbaidžānas Republika
- Baltkrievijas Republika
- banānu republikas
- Baškortostānas Republika
- Centrālāfrikas Republika
- Dubrovnikas republika
- Filipīnu Republika
- Francijas Republika
- Gambijas Republika
- Gvatemalas Republika
- Haiti Republika
- Horvātijas Republika
- Igaunijas Republika
- Indijas Republika
- Iskolata republika
- Islandes Republika
- Itālijas Republika
- Jemenas Arābu Republika
- Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika
- Ķīnas Republika
- Ķīnas Tautas Republika
- Kolumbijas Republika
- Kongo Demokrātiskā Republika
- Kongo Republika
- Kosovas Republika
- Krakovas republika
- Krimas Autonomā Republika
- Kubas Republika
- Latvijas Republikas gaisa telpa
- Latvijas Republikas komerclikums
- Latvijas Republikas militārā aviācija
- Latvijas Republikas muitas un Valsts robežsardzes dienestu aviācija
- Latvijas Republikas teritorija
- Mari Republika
- Maurīcijas Republika
- Mauritānijas Islāma Republika
- Moldovas Republika
- Mozambikas Republika
- Nahčivanas Autonomā Republika
- Namībijas Republika
- Nauru Republika
- Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika
- Nigēras Republika
- Nigērijas Federatīvā Republika
- Novgorodas feodālā republika
- Otrā republika
- Pakistānas Islāma Republika
- Panamas Republika
- Paragvajas Republika
- Piektā republika
- Pirmā republika
- Pleskavas feodālā republika
- Rīfa republika
- Romas republika
- Ruandas Republika
- Salvadoras Republika
- Sanmarino Republika
- Santome un Prinsipi Demokrātiskā Republika
- Seišelu Republika
- Senegālas Republika
- Serbijas Republika
- Serbu Republika
- Singapūras Republika
- Sjerraleones Republika
- Slovākijas Republika
- Slovēnijas Republika
- Somālilendas Republika
- Somijas Republika
- stāties publikas (arī auditorijas, klases u. tml.) priekšā
- Vanuatu Republika
- Venecuēlas Bolivara Republika
- Zairas Republika
- Zaļā Raga Salu Republika
Atrasts skaidrojumos (400):
- Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
- Kongo (Leopoldvilas) 1960.-1966. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- Kongo (Kinšasas) 1966.-1971. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā
- Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā
- Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā
- Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra
- ADR Afganistānas Demokrātiskā Republika
- AFN Afgāns; Afganistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - puls
- afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām
- būru valoda afrikandu valoda - ģermāņu valodu grupas valoda, viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām
- afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda
- Kāpzeme Āfrikas dienvidu gals aiz Oranžas upes, t. i. Dienvidāfrikas Republikas dienvidu daļa
- Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju
- AlbTR Albānijas Tautas Republika
- ATSR Albānijas Tautas Sociālistiskā Republika
- DZD Alžīrijas dinārs; Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
- Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru
- Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.)
- angolieši Angolas Republikas iedzīvotāji
- subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums
- Arilaha apdzīvota vieka Krievijā (_Arylah_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā
- Aneja apdzīvota vieta (_Aney_), Nigēras Republikas Agadesas reģionā, viena no Kavara oāzēm
- Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē
- Brezovo Poļe apdzīvota vieta Bosnijā un Hercogovinā (_Brezovo Polje_), Serbu Republikas Brčko apgabala austrumos
- Cala apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provinces Krisa Hani distriktā
- Como apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provinces Krisa Hani distrikta dienvidaustrumos
- Ārlingtona apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Mofucaņanes distrikta rietumu daļā
- Bīsisfleja apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikas Ziemeļrietumu provinces Centrālajā distriktā
- Bafvaboli apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwaboli_), Kongo labā krasta pietekas Čopo krastā
- Čibuka apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskās Republikas Kasai provinces rietumu daļā
- Bjenge apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskās Republikas Kvilu provinces austrumos
- Akerika apdzīvota vieta Krievijā (_Ak-Ѐrik_), Tivas Republikas dienvidu daļā
- Akmuruna apdzīvota vieta Krievijā (_Akmurun_), Baškorostānas republikas dienvidaustrumu daļā
- Aktjubinska apdzīvota vieta Krievijā (_Aktjubinskij_), Tatarstānas Republikas austrumu daļā
- Akuša apdzīvota vieta Krievijā (_Akuša_), Dagestānas Republikas dienvidu daļā
- Aļekokjujola apdzīvota vieta Krievijā (_Aleko-Kjuël’_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas zemienes rietumu daļā
- Almaznija apdzīvota vieta Krievijā (_Almaznyj_), Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļā
- Alnaši apdzīvota vieta Krievijā (_Alnaši_), Udmurtijas Republikas dienvidu daļā
- Alova apdzīvota vieta Krievijā (_Alovo_), Mordvijas Republikas austrumos; Aloveļe
- Ambarnija apdzīvota vieta Krievijā (_Ambarnyj_), Karēlijas Republikas ziemeļaustrumos
- Amga apdzīvota vieta Krievijā (_Amga_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā; Amma
- Amura apdzīvota vieta Krievijā (_Amur_), Altaja Republikas dienvidrietumu daļā
- Amzja apdzīvota vieta Krievijā (_Amzja_), Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā, pie Pizas ietekas Bujā
- Andrjuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjuškino_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumu daļā
- Anzoreja apdzīvota vieta Krievijā (_Anzorej_), Kabardas-Balkārijas Republikas austrumos
- Apastova apdzīvota vieta Krievijā (_Apastovo_), Tatarstānas Republikas dienvidrietumu daļā
- Argahtaha apdzīvota vieta Krievijā (_Argahtah_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumos, Kolimas zemienē
- Aršaņzelmeņa apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan’ Zelmen’_), Kalmikijas Republikas ziemeļrietumu daļā
- Artika apdzīvota vieta Krievijā (_Art’ik_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļā
- Arteziana apdzīvota vieta Krievijā (_Artezian_), Kalmikijas Republikas dienvidaustrumos
- Askarova apdzīvota vieta Krievijā (_Askarovo_), Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālu Kirkitau grēdas austrumu nogāzē
- Askina apdzīvota vieta Krievijā (_Askino_), Baškorostānas Republikas ziemeļos
- Atjaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Atjaševo_), Mordvijas Republikas austrumos
- Baga-Čonosa apdzīvota vieta Krievijā (_Baga-Čonos_), Kalmikijas Republikas rietumos
- Bijka apdzīvota vieta Krievijā, Altaja Republikas ziemeļaustrumu daļā
- Čerga apdzīvota vieta Krievijā, Altaja Republikas ziemeļrietumu daļā
- Abzakova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālos
- Ceļinnija apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas austrumos, Urālas pietekas Boļšojkizilas (Olo Kizilas) kreisajā krastā
- Buribaja apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidaustrumos
- Abzanova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidos; Abzana
- Bala-Četirmana apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidrietumos, Aškadaras upes krastā
- Bakali apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas rietumu daļā
- Čekmaguša apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas rietumu daļā
- Bižbuļaka apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas REpublikas rietumu daļā
- Boļšaja Oka apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas ziemeļaustrumos
- Boļšeustjikinska apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas ziemeļaustrumu daļā
- Baikibaševa apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā
- Burajeva apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā
- Čelkakova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā
- Bičura apdzīvota vieta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidaustrumos
- Cakira apdzīvota vieta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidos
- Bajangola apdzīvota vieta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidu daļā
- Cipikana apdzīvota vieta Krievijā, Burjatijas Republikas ziemeļaustrumos
- Batireva apdzīvota vieta Krievijā, Čuvašijas Republikas dienvidaustrumu daļā
- Bičurga-Baiševa apdzīvota vieta Krievijā, Čuvašijas Republikas dienvidu daļā
- Boļšije Algaši apdzīvota vieta Krievijā, Čuvašijas Republikas rietumos
- Belidži apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos
- Bežta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidos, Lielā Kaukāza Bogosas grēdas dienvidu nogāzē
- Curiba apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidos, starp Kaukāza atzariem Nukatlu un Šaliba grēdu
- Arakula apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidu daļā
- Ašti apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidu daļā
- Botliha apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dievidrietumu daļā
- Ansalta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas rietumos
- Andi apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas rietumu daļā
- Adiļa-Jangijurta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas ziemeļu daļā
- Baliksa apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikas rietumu daļā
- Boreca apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikas ziemeļu daļā
- Argudana apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas austrumu daļā
- Bezengi apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā
- Altuda apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas ziemeļaustrumu daļā
- Caganamana apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas austrumos, Volgas labajā krastā
- Ačineri apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā
- Komsomoļska apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā
- Baruna apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas ziemeļaustrumu daļā
- Boļšojcarina apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas ziemeļu daļā
- Adigehabļa apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikas ziemeļu daļā; Adigheheble
- Čikšina apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas austrumu daļā, stacija pie Vorkutas dzelzceļa
- Abjacjoja apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas dienvidrietumu daļā; Objačeva
- Blagojeva apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas rietumos
- Čima apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas rietumos
- Boļšaja Pisa apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas rietumu daļā, pie Pisas ietekas Mezeņā
- Ustjščugera apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, Pečoras krastos
- Adzjvavoma apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, pie Adzjvas ietekas Usā
- Čamzinka apdzīvota vieta Krievijā, Mordvijas Republikas austrumu daļā
- Boļšije Berzņiki apdzīvota vieta Krievijā, Mordvijas Republikas dienvidaustrumos
- Boļšoje Ignatova apdzīvota vieta Krievijā, Mordvijas Republikas ziemeļaustrumu daļā
- Baraševa apdzīvota vieta Krievijā, Mordvijas Republikas ziemeļrietumu daļā
- Berkakita apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas kalnienes rietumu daļā
- Bolugura apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Amgas kreisajā krastā
- Boļšojhatimi apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, pie Ņeveras-Jakutskas autotrases
- Boļšojņimnira apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, pie Ņeveras-Jakutskas trases
- Beļkači apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Pieļenas plato dienvidaustrumu malā, Aldanas kreisajā krastā
- Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē
- Černiševska apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļā, Viļujas ūdenskrātuvas ziemeļaustrumu krastā
- Berjozovka apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Jukagiru plakankalnes ziemeļu daļā, aiz polārā loka
- Čerska apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas labajā krastā
- Bikovska apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļos, Laptevu jūras Buorhajas līča rietumu krastā
- Burmetjeva apdzīvota vieta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidos
- Čeremšana apdzīvota vieta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidos
- Boļšojkaibici apdzīvota vieta Krievijā, Tatarstānas Republikas rietumu daļā
- Baltasi apdzīvota vieta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā
- Boļšaja Atņa apdzīvota vieta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā
- Baliktiga apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikas dienvidaustrumu daļā
- Bertdaga apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikas dienvidu daļā
- Bajtala apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikas rietumu daļā
- Čazilari apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikas ziemeļaustrumu daļā, Todžas ieplakā
- Bemiža apdzīvota vieta Krievijā, Udmurtijas Republikas dienvidrietumu daļā
- Boļšaja Uča apdzīvota vieta Krievijā, Udmurtijas Republikas dienvidrietumu daļā
- Baļezina apdzīvota vieta Krievijā, Udmurtijas Republikas ziemeļu daļā
- Čikola apdzīvota vieta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas ziemeļrietumu daļā
- Akjara apdzīvota vieta Krievijas Baškorostānas Republikas dienvidaustrumos
- Aļikova apdzīvota vieta Krievijās Čuvašijas Republikas ziemeļrietumu daļā (_Alikovo_); Eleka
- Usogorska apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikas rietumos
- Akduruga apdzīvota vieta Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā (_Ak-Durug_)
- Akšelaka apdzīvota vieta Uzbekistānā (_Akshoʻlak_), Karakalpakstānas Republikas rietumu daļā
- Dienvidmorāvija Apgabals Čehijas Republikas dienvidaustrumos, platība - 15000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Brno
- Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu)
- Braničevas apgabals apgabals Serbijas Republikas austrumu daļā, administratīvais centrs - Požarevaca, robežojas ar Boras, Pomoravļes, Poduna un Dienvidbanatas apgabalu, kā arī ar Rumāniju
- Lielā franču revolūcija ar monarhijas gāšanu saistītie notikumi 1789.-1799. g., kas sākās kā mēģinājums izveidot konstitucionālu monarhiju, bet 1792. g. gada beigās noveda pie pirmās republikas proklamēšanas, ko pazudināja varmācīgums un terors; 1799. g. varu sagrāba ģenerālis Napoleons.
- fasces ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā
- AR Arābu Republika (kopā ar nosaukumu, piem., Jemenas AR)
- ARS Argentīnas peso; Argentīnas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
- Buenosairesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Buenos Aires" / "Provincia de Buenos Aires"), administratīvais centrs — Laplata, platība — 307571 kvadrātkilometri, 15315800 (2010. g.)
- Katamarkas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Catamarca” / “Provincia de Catamarca”), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība — 102602 kvadrātkilometri, 404240 iedzīvotāju (2010. g.)
- Čubutas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chubut" / "Provincia del Chubut"), administratīvais centrs — Rosona, platība — 224686 kvadrātkilometri, 470700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kordovas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Cordoba” / “Provincia de Cordoba”), platība — 165321 kvadrātkilometrs, 3396700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Entreriosas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Entre Rios" / "Provincia de Entre Rios"), administratīvais centrs — Parana, platība — 78781 kvadrātkilometrs, 1282000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Huhujas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Jujuy" / "Provincia de Jujuy"), atrodas valsts ziemeļrietumos, platība — 53219 kvadrātkilometru, 698500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Misjonesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Misiones" / "Provincia de Misiones"), administratīvais centrs - Posadasa, platība - 29801 kvadrātkilometrs, 1111400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Neukenas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Neuquen” / “Provincia de Neuquen”), platība — 94078 kvadrātkilometri, 565200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanluisas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība — 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanhuanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Sanhuana" / "Provincia de Sanhuana"), platība — 89651 kvadrātkilometrs, 715100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santakrusas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Cruz" / "Provincia de Santa Cruz"), administratīvais centrs — Riogaljegosa, platība — 243943 kvadrātkilometri, 234100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santafē Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Fe" / "Provincia de Santa Fe"), platība - 133007 kvadrātkilometru, 3285200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tukumanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Tucuman" / "Provincia de Tucuman"), platība — 22524 kvadrātkilometri, 1511500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santjago del Estero Argentīnas Republikas province ("Santiago del Estero" / "Provincia de Santiago del Estero"), platība — 1363511 kvadrātkilometrs, 883600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanluisa Argentīnas Republikas province, platība - 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santafē province Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Santa Fe")
- Bulgara arhitektūras piemineklis Krievijā, Volgas-Kamas Bulgārijas galvaspilsēta 10.-12. gs., tagadējās Tatarastānas Republikas dienvidu daļā, saglabājušies 13. un 14. gs. mūra nocietinājumi
- MGA Ariari; Madagaskaras Republikas valūtas kods, sīknauda - iraimbilanja
- ArmPSR Armēnijas Padomju Sociālistiskā Republika
- AR Armēnijas Republika
- Armēnija Armēnijas Republika — valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju
- Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Hrazdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- zelta sertifikāts ASV un Dienvidāfrikas Republikas naudaszīmes paveids
- Aldanas kalniene atrodas Austrumsibīrijā starp Oļokmas un Učuras upi, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, vidējais augstums - 800-1000 m, lielākais 2264 m virs jūras līmeņa
- Vidusčehijas apgabals atrodas Čehijas Republikas rietumu daļā un aptver galvaspilsētu Prāgu
- Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu
- bis Atzinīgs publikas sauciens izrādē, koncertā - aicinājums atkārtot (priekšnesumu)
- Narodnajas kalns augstākā Urālu virsotne, Piepolārajos Urālos, uz Krievijas Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas, augstums - 1895 m
- Kapidžiks Augstākā virsotne Džavahetijas-Armēnijas kalnienē uz Armēnijas un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas robežas, augstums - 3904 m
- Dombajulgens Augstākā virsotne Rietumkaukāzā, uz Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikas robežas ar Gruziju (Abhāziju), augstums - 4046 m
- Triju zvaigžņu ordenis augstākais Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1924. g. 25. martā, atjaunots 1994. g. 25. oktobrī, tam ir 5 šķiras un 3 pakāpju Goda zīmes
- Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu
- Francijas nacionālās atbrīvošanās komiteja augstākais pagaidu valsts varas orgāns (1943.-1944. g.), kas pārstāvēja Francijas intereses antifašistiskajā koalīcijā; 1944. g. jūnijā pieņēma nosaukumu - Francijas Republikas pagaidu valdība
- Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
- Rietumkarēlijas augstiene augstiene Krievijas Karēlijas Republikas rietumu daļā, garums - \~130 km, augstums - līdz 417 m, gneisi, granīti, kvarcīti, morēnu vaļņi, grēdas pauguri, daudz ezeru, egļu un priežu meži
- AR Austrijas Republika
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
- Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa
- Austrumtuva Austrumtiva - Krievijas Tivas Republikas austrumu daļa
- APSR Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika
- Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Abhāzija autonoma republika Gruzijas PSR sastāvā (1921.-1991. g.)
- Ziemeļosetija Autonoma republika Krievijas Federācijas sastāvā 1936.-1995. g., tagadējā Ziemeļosetijas-Alānijas Republika
- AZN Azerbaidžānas manats; Azerbaidžānas Republikas valūtas kods, sīknauda - kapeika
- AzPSR Azerbaidžānas Padomju Sociālistiskā Republika
- Baku Azerbaidžānas Republikas galvaspilsēta, atrodas Kaspijas jūras rietumu krastā, Apšeronas pussalas dienvidu daļā, 28 metrus zem jūras līmeņa, 2236000 iedzīvotāju (2016. g.)
- babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- PAB Balboa; Panamas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentesimo
- BaltkrPSR Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika
- BPSR Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika
- Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.)
- BYR Baltkrievijas rubelis; Baltkrievijas Republikas valūtas kods, sīknauda - kapeika
- lundi Balundi - tauta Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos
- Baškīrija Baškortostāna - Republikas nosaukums padomju laikā
- Baškortostāna Baškortostānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība - 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.)
- kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Beļģu Kongo bijusī Beļģijas kolonija Centrālajā Āfrikā, tagad Kongo Demokrātiskā Republika (Zaira)
- Franču Kongo bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Congo Francais"), tagadējā Kongo Republika
- Viduskongo Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Moyen-Congo"), tagad Kongo Republika
- Ubangi-Šari Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Ubangi-Chari"), tās nosaukums līdz 1958. g. 1. decembrim, tagadējā Centrālāfrikas Republika
- Franču Gvineja bijusī Francijas kolonija Rietumāfrikā ("Guinee Francaise"), kopš 1958. g. - Gvinejas Republika
- Čehoslovākija Bijusī republika Centrāleiropā, 1918.-1992. g., 15,6 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Prāga, pēc vēlēšanām sadalījās Čehijā un Slovākijā
- Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis
- Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
- Revumreva Boļšaja Čukočja, upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos
- botsvānieši Botsvānas Republikas pamatiedzīvotāji
- Brazilja Brazīlijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Brasilia"), atrodas Brazīlijas plakankalnē, 1172 m virs jūras līmeņa, uzbūvēta 1957.-1960. g. valsts ģeogrāfiskajā centrā, 2,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru
- kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā
- vērmahts Bruņotie spēki Vācijā Veimāras republikas laikā (no 1919. g. līdz 1933. g.), kā arī fašistiskajā Vācijā (no 1935. g. līdz 1945. g.)
- Buenosairesas autonomā pilsēta Buenosairesa - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires")
- Buenosairesa Buenosairesas autonomā pilsēta - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires"), osta Laplatas līča dienvidu krastā, atrodas 275 km no Atlantijas okeāna, 2891000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru
- Sofija Bulgārijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Sofijas ieplakā starp Stara Planinu un Vitošas masīvu 530-650 m vjl., 1281600 iedzīvotāju (2014. g.)
- BTR Bulgārijas Tautas Republika
- BIF Burundi franks; Burundi Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
- Bužumbura Burundi Republikas galvaspilsēta līdz 2019. g. 29. maijam, osta Tanganjikas ezera ziemeļaustrumu krastā, 429000 iedzīvotāju (2007. g.)
- burundieši Burundi Republikas pamatiedzīvotāji
- Romas republika buržuāziski demokrātiska republika Itālijas revolūcijas laikā (1848.-1849. g.) Pāvesta valsts teritorijā 1849. g. no februāra līdz jūlijam
- Usumbura Bužumbura - Burundi Republikas galvaspilsētas senāks nosaukums
- CĀ Centrālāfrikas Republika
- CĀR Centrālāfrikas Republika
- CF Centrālāfrikas Republika, valsts divburtu kods
- CAF Centrālāfrikas Republika, valsts trīsburtu kods
- Bangi Centrālāfrikas Republikas galvaspilsēta, osta Ubangi labajā krastā, 552000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1970. g.)
- sents Cents - Lietuvas Republikas sīknaudas vienība 1918.-1940. g.
- didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- XAF CFA franks ("BEAC"); Centrālāfrikas Republikas, Čadas Republikas, Ekvatoriālās Gvinejas Republikas, Gabonas Republikas, Kamerūnas Republikas un Kongo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
- XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
- bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri
- baregi Cilšu grupa (baregi, basangoli, baņangi u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) austrumos, valoda (rega) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi
- babvi Cilšu grupa, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas ) ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie, tradicionālie kulti; ababvi
- masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei
- atrakcija Cirka vai estrādes priekšnesums, kas sevišķi saista publikas uzmanību
- čadieši Čadas Republikas pamatiedzīvotāji
- Čako Čako province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, administratīvais centrs - Resistensija, platība - 99633 kvadrātkilometri, 1071100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Čečenija-Ingušija Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika - administratīva vienība PSRS sastāvā, kuras teritorija aptver tagadējās Čečenijas Republikas un Ingušijas Republikas teritoriju Krievijas sastāvā
- CZK Čehijas krona; Čehijas Republikas valūtas kods, sīknauda - hellers
- Čehija Čehijas Republika, valsts Centrāleiropā, galvaspilsēta - Prāga, platība - 78866 kvadrātkilonmetri, 10212000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 13 novadi un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Poliju, Slovākiju, Austriju un Vāciju
- Prāga Čehijas Republikas galvaspilsēta (čehu val. "Praha"), atrodas Vltavas krastos, netālu no tās ietekas Labā, 1243000 iedzīvotāju (2012. g.)
- ČSFR Čehijas un Slovākijas Federatīvā Republika
- ČSR Čehoslovakijas Republika
- ČSSR Čehoslovakijas Sociālistiskā Republika
- Aldabras salas četru salu grupa Indijas okeānā (_Aldabra Islands_), uz ziemeļiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas teritorija, kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki
- CLP Čīles peso; Čīles Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
- čīlieši Čīles Republikas pamatiedzīvotāji
- Čuvašija Čuvašijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs - Čeboksari, platība - 18300 kvadrātkilometru, 1280000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
- Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.)
- darba izziņošana darbība (arī publicēšana), ar kuras palīdzību pirmo reizi darbs kļūst pieejams publikai
- nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas
- Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m
- Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m
- MKD Denārs; Ziemeļmaķedonijas Republikas valūtas kods, sīknauda - dens
- Pula departaments Kongo Republikas dienvidos, robežojas ar Buenzas, Lekumu, Plato un Augskatangas departamentu, kā arī ar Kongo Demokrātisko Republiku
- DĀR Dienvidāfrikas Republika
- Pretorija Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) galvaspilsēta, atrodas DĀR ziemeļaustrumu daļā, Hautenas provincē 1738 m vjl., 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Amatole Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provinces pašvaldība jeb distrikts (_Amatole_), administratīvais centrs - Īstlondona
- Johannesburga Dienvidāfrikas Republikas lielākā pilsēta ("Johannesburg"), 1750 m vjl., 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.), komercijas un finansu centrs, divas universitātes, dibināta 1886. g. kā zelta ieguves centrs
- Dienvidāfrikas Savienība Dienvidāfrikas Republikas nosaukums 1910.-1961. g.
- Oranjes brīvvalsts Dienvidāfrikas Republikas provinces Frīsteitas senāks nosaukums
- Bophirima Dienvidāfrikas Republikas Ziemeļritumu provinces distrikts, robežojas ar šīs provinces Centrālo un Dienvidu distriktu, Frīsteitas un Ziemeļkāpas provinci, kā arī ar Bostvanu
- rands Dienvidāfrikas Republikas, Lesoto un Namībijas naudas pamatvienība (=100 centu)
- KRW Dienvidkorejas vona; Korejas Republikas valūtas kods, sīknauda - izņemta no apgrozības, senāk - čons
- DSFR Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika
- Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija
- Federatīvā skupščina Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas augstākā likumdevēja institūcija
- slovēņi Dienvidslāvu tauta, Slovēnijas Republikas pamatiedzīvotāji, runā slovēņu valodā, ticīgie - gk. katoļi
- SSP Dienvidsudānas mārciņa; Dienvidsudānas Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs
- Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku
- dienvidsudānieši Dienvidsudānas Republikas pamatiedzīvotāji
- Alfrēda Nzo distrikts distrikts Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provincē (_Alfred Nzo_)
- Chvane distrikts Dienvidāfrikas Republikas Hautenas provinces ziemeļrietumu daļā
- Amadžuba distrikts Dienvidāfrikas Republikas Kvazulu-Natālas provincē (_Amajuba_), administratīvais centrs - Ņūkāsla
- Centrālais distrikts distrikts Dienvidāfrikas Republikas Ziemeļrietumu provincē, robežojas ar Limpopo provinci, Bodžanalaplatinuma, Dienvidu un Bophirima distriktu, kā arī ar Bostvanu
- Bodžanalaplatinuma distrikts Dienvidāfrikas Republikas Ziemeļrietumu provinces ziemeļos
- Berja distrikts Lesoto ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Leribes, Thabacekas un Maseru distriktu, kā arī Ar Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinci
- STD Dobra; Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
- DOP Dominikānas peso; Dominikānas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
- Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti
- Santodomingo Dominikānas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Santo Domingo"), osta Karību jūras krastā, 2300000 iedzīvotāju (2007. g.)
- VND Dongs; Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - hao = 0,1 dongs un xu = 0,01 dongs
- AMD Drams; Armēnijas Republikas valūtas kods, sīknauda - luma
- DJF Džibutijas franks; Džibutijas Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota
- Džibutija Džibutijas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumos (angļu val. "Djibouti"), Adenas līča un Babelmandeba šauruma piekrastē, platība - 23200 kvadrātkilometru, 724600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džibuti, administratīvais iedalījums - 5 reģioni, 1 pilsēta, robežojas ar Somāliju (Somālilendu), Etiopiju un Eritreju
- džibutieši Džibutijas Republikas pamatiedzīvotāji
- Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra
- EGP Ēģiptes mārciņa; Ēģiptes Arābu Republikas valūtas kods, sīknauda – piastrs
- trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
- Ekvadora Ekvadoras Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Ecuador"), platība - 283600 kvadrātkilometru (ieskaitot Galapagu salas), 14790000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kito, administratīvais iedalījums - 24 provinces, robežojas ar Kolumbiju un Peru, apskalo Klusais okeāns
- Etiopija Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (amharu val. _Ītyōpp'ya_) platība - 1133380 kvadrātkilometru, 85240000 iedzīvotāju (2005. g.), galvaspilsēta - Adisabeba, administratīvais iedalījums - 9 kilili, 2 municipalitātes, līdz 1945. g. neoficiālais nosaukums bija Abesīnija
- hutu Etniska grupa, dzīvo Āfrikas lielo ezeru reģionā, gk. Ruandā, Burundi un Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā, valoda pieder pie Bantu valodu Ruandas-Rundu apakšgrupas, gk. kristieši
- kaitagi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos, priekškalnēs, tuvu radniecīgi dargiem un ar tiem saplūst, runā dargu valodas dialektā
- Edvarda ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā 913 m vjl., uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, platība - 2150 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 111 m
- Upembas ezers ezers Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani provincē, Upembas nacionālā parka teritorijā
- Teļecas ezers ezers Krievijā (_Teleckoe ozero_), Altaja Republikas austrumos 436 m vjl., platība - 223 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 325 m, garums - 78 km, vidējais platums - 3 km, ietek \~70 upju, iztek Obas labā satekupe Bija; Altinkels
- Kerets ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļos 91 m vjl., platība - 275 kvadrātkilometri (kopā ar salām), vidējais dziļums 4,5 m, lielākais dziļums - 26 m, \~130 salu (kopējā platība - 50 kvadrātkilometru)
- Topezers ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 109 m vjl., platība - 986 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 56 m, krasta līnija izrobota
- Tikšes ezers ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļu daļā, 111 m vjl., platība - 209 kvadrātkilometri (kopā ar salām - 232 kvadrātkilometri), dziļums - līdz 40 m
- Vigezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas austrumu daļā, platība - 1285 km^2^, kopš 1933. g. ietilpst Baltās-Baltijas jūras kanāla sastāvā, daudz salu (kopējā platība - 130 km^2^)
- Vodlezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas dienvidaustrumu daļā 136 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 16 m, \~200 salu
- Pjaezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 100 m vjl., platība - 659 km^2^, dziļums - līdz 49 m, >30 salu (kopējā platība - 96 km^2^), krasti augsti, stāvi, klinšaini
- FJD Fidži dolārs; Fidži Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
- Austrumu apgabals Fidži Republikas administratīvi teritoriāla vienība (_Eastern Division_), ietver Lau salas Klusā okeāna Koro jūras un Fidži jūras austrumos
- fidži Fidži Republikas pamatiedzīvotāji
- Filipīnu Republika Filipīnas ("Republika ñg Pilipinas"), valsts oficiālais nosaukums
- PHP Filipīnu peso; Filipīnu Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
- Filipīnas Filipīnu Republika - valsts Dienvidaustrumu Āzijā (tagalu val. "Pilipinas", angļu val "Philippines"), aizņem >7000 salu Klusā okeāna rietumu daļā, platība - 300000 kvadrātkilometru, 97976600 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Manila, administratīvais iedalījums - 17 reģionu, no tiem 1 autonoms
- filipīnieši Filipīnu Republikas pamatiedzīvotāju (visaju, tagalu, iloku, bikolu,pampanganu, pangasinanu) kopējs nosaukums
- ārvalstu ieguldītāji fiziskas personas, kas nav Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji un juridiskas personas, kas reģistrētas citās valstīs, un kuri veic ieguldījumus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos
- Formosa Formosas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Formosa" / "Provincia de Formosa"), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 722066 kvadrātkilometri, 555700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu
- Piektā republika Francijas Republika pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas 1958. g., kura piešķīra prezidentam (tobrīd - Šarlam de Gollam) lielu varu
- termidoristi Francijas republikas 1794. g. 27. jūlija (9. termidora) apvērsuma organizētāji un uzvarētāji, kas gāza Robespjēru
- Parīze Francijas Republikas galvaspilsēta (franču valodā "Paris"), atrodas pie Marnas un Uāzas ietekas Sēnā, 2243800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Otrā republika Francijas vēstures periods, buržuāziska republika, kas izveidota pēc Francijas revolūcijas 1848. g. un pastāvēja līdz valsts apvērsumam 1851. g. (nomināli - līdz Otrās impērijas pasludināšanai 1852. g.)
- Pirmā republika Francijas vēstures periods; buržuāziska republika, kas nodibināta pēc Lielās franču revolūcijas 1792. g. un formāli pastāvēja līdz Napoleona Bonaparta pasludināšanai par imperatoru 1804. g.
- Marianna Francijas, īpaši Francijas Republikas, simbols - jauna sieviete ar frīģiešu kapuci
- Amjēnas miera līgums Francijas, Spānijas un Batāvijas republikas (Holandes) līgums ar Lielbritāniju, noslēgts 1802. g., taču līgumslēdzējas puses saistības neizpildīja un 1803. g. atsākās karš starp Lielbritāniju un Franciju
- tridi Franču republikas kalendāra dekādē trešā diena
- marseljēza Franču revolucionāru dziesma; Francijas Republikas valsts himna
- gabonieši Gabonas Republikas iedzīvotāji
- Gagauzija Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība Moldovas Republikas sastāvā, atrodas Moldovas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Komrata, platība - 1832 kvadrātkilometri, 159700 iedzīvotāju (2008.)
- Latvijas Republikas gaisa telpa gaisa telpa virs Latvijas Republikas sauszemes teritorijas, tās iekšējiem un teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem
- Gajana Gajāna, Gajānas Kooperatīvā Republika
- GYD Gajānas dolārs; Gajānas Kooperatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
- GY Gajānas Kooperatīvā Republika, valsts divburtu kods
- gajānieši Gajānas Kooperatīvās Republikas iedzīvotāji
- Gambija Gambijas Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "The Gambia"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, galvaspilsēta - Bandžula, administratīvais iedalījums - 5 apgabali un 1 pilsēta, robežojas ar Senegālu un Atlantijas okeānu
- gambieši Gambijas Republikas iedzīvotāji
- ganieši Ganas Republikas iedzīvotāji
- GHS Ganas sedi; Ganas Republikas valūtas kods, sīknauda - peseva
- baji Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
- manži Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
- ngbaki Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
- blandi Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
- bogoti Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
- buli Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
- Centrālā Grieķija Grieķijas Republikas administratīvi-teritotiāla vienība, robežojas ar Tesāliju, Rietumgrieķiju, Atiku un Peloponesu, apskalo Egejas jūra ziemeļaustrumos un Korintas līcis dienvidos
- Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs, atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un Pirejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.)
- Epira Grieķijas Republikas perifērija (grieķu: Ήπειρος, Ìpiros), atrodas valsts kontinentālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Joannina, 333700 iezdīvotāju (2019. g.)
- Buorhajas līcis grīvlīcis Laptevu jūras dienvidos, Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļu piekrastē uz dienvidaustrumiem no Ļenas deltas, garums - 120 km, platums pie ieejas - 110 km, lielākais dziļums - 18 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,3 m, ledus sega gandrīz visu gadu
- GPSR Gruzijas Padomju Sociālistiskā Republika
- GR Gruzijas Republika
- PYG Gvarani; Paragvajas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo
- Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūras Hondurasas līcis, rietumos - Klusais okeāns
- Gvatemala Gvatemalas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Guatemala"), atrodas kalnienes ieplakā \~1500 m vjl., 1022000 iedzīvotāju (2002. g.)
- GNF Gvinejas franks; Gvinejas Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota
- Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu
- Haitija Haitijas Republika - Haiti Republika
- Hakasija Hakasijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Sibīrijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Abakana, platība - 61600 km^2^, 538000 iedzīvotāju (2009.)
- HKD Honkongas dolārs; Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - cents
- Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra
- Zagreba Horvātijas Republikas galvaspilsēta ("Zagreb"), atrodas Savas krastos, 790000 iedzīvotāju (2011. g.)
- IgPSR Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika
- IPSR Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika
- IR Igaunijas Republika
- Igaunija Igaunijas Republika - valsts pie Baltijas jūras, uz dienvidiem no Somu jūras līča (igauņu valodā "Eesti"), galvaspilsēta - Tallina, iedalās 15 apriņķos, robežojas ar Krieviju un Latviju, kā arī ar Baltijas jūru
- Tallina Igaunijas Republikas galvaspilsēta un Harju apriņķa centrs (igauņu valodā "Tallinn", 1219.-1917. g. Rēvele), atrodas Somu līča dienvidu krastā, pie Tallinas un Kopli ielīča, 390000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Rīgikogu Igaunijas Republikas parlaments (igauņu "Riigikogu")
- Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra
- indieši Indijas Republikas pamatiedzīvotāji
- Āndhra Pradēša Indijas Republikas štats (telugu val: ఆంధ్ర ప్రదేశ్, Āndhra Pradēś), atrodas Indostānas pussala dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Amaravati, platība - 275069 kvadrātkilometri, 82180000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - telugu
- Čhatīsgarha Indijas Republikas štats, administratīvais centrs - Raipura, platība - 135191 kvadrātkilometrs, 23646000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - čhatīsgarhu, hindi
- Džammu un Kašmīra Indijas Republikas štats, atradās valsts ziemeļos, platība — 101387 kvadrātkilometri, 12366000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda — urdu; Indijas parlaments 2019. gada 6. augustā apstiprināja valdības plānu, kas anulēja štata autonomiju un līdz 31. oktobrim izveidoja divas jaunas savienības teritorijas — vienu Džammu un Kašmīras, bet otru Ladākhas teritorijā
- Arunāčala Pradēša Indijas Republikas štats, atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Itānagara, robežojas ar Asamas un Nāgālendas štatu, kā arī ar Butānu, Ķīnu un Mjanmu, platība - 83743 kvadrātkilometri, 1200000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - asamiešu, hindi, angļu
- Džārkhanda Indijas Republikas štats, atrodas valsts austrumu daļā, administratīvais centrs - Rānčī, platība - 79714 kvadrātkilometru, 30010000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - hindi, santalu
- Lakšadvīpa Indijas Republikas teritorija Indijas okeānā ("Laksadvīp"), ko no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, administratīvais centrs - Kavarati, platība - 32 kvadrātkilometri, 69000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - malajalu
- Dādra un Nagarhaveli Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, Arābijas jūras piekrastē, administratīvais centrs - Selvāsa, platība - 491 kvadrātkilometrs, 262000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - marathu, gudžaratu
- Damāna un Diu Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, sastāv no divām atsevišķām daļām, no kurām katra atrodas savā Arābijas jūras Khambhātas līča krastā, administratīvais centrs — Damāna, platība — 112 kvadrātkilometru, 188000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas — gudžaratu, angļu
- Portblēra Indijas Republikas teritorijas "Andamanu un Nikobaru Salas" administratīvais centrs, 100200 iedzīvotāju (2001. g.)
- Selvāsa Indijas Republikas teritorijas "Dādra un Nagarhaveli" administratīvais centrs, 21890 iedzīvotāju (2001. g.)
- INR Indijas rūpija; Indijas Republikas valūtas kods, sīknauda - paiss
- hindi indoeiropiešu valoda - Indijas Republikas valsts valoda; lieto devanāgarī rakstu - indiešu raksta paveidu
- indonēzieši Indonēzijas Republikas pamatiedzīvotāji, vairāk nekā 150 tautu, kas runā indonēziešu valodās
- Ačeha Indonēzijas Republikas province (_Aceh Darussalam, Nanggroe_) ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 57366 km^2^, 3930900 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Sumatras salas ziemeļu galā, robežojas ar Ziemeļsumatras provinci, apskalo Indijas okeāns un Malakas šaurums
- IDR Indonēzijas rūpija; Indonēzijas Republikas valūtas kods, sīknauda - sens
- Ingušija Ingušijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Magasa, platība - 3600 kvadrātkilometru, 508000 iedzīvotāju (2009.)
- konsultatīvā padome institūcija, kas saskaņo pašvaldību vai pašvaldību un valsts iestāžu darbību attiecīgajā rajonā vai republikas pilsētas administratīvajā teritorijā
- IQD Irākas dinārs; Irākas Republikas valūtas kods, sīknauda - fils
- Kurdistānas reģions Irākas Republikas administratīva vienība, kurā ietilpst 3 muhāfazas (Dahūka, Erbīla un Suleimānīja), administratīvais centrs — Erbīla, platība — 38650 kvadrātkilometru, 3941500 iedzīvotāju (2007. g.), valoda — kurdu, ticīgie — musulmaņi sunnīti
- Teherāna Irānas Islāma Republikas galvaspilsēta (persiešu: تهران, Tehrān), ostāna centrs, atrodas Elbursa kalnu priekškalnēs (Demāvenda piekājē 1100-1300 m virs jūras līmeņa), 7,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- IRR Irānas riāls; Irānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - dinārs, praktiski netiek lietota
- ISK Islandes krona; Islandes Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota
- Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru
- Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls)
- Godmanis Ivars Godmanis - pirmais atjaunotās Latvijas Republikas premjerministrs 1990.-1993. g.
- uzstāties Izpildīt skaņdarbu, daiļdarbu, dejas u. tml. (publikas priekšā)
- pankarta Izsludinājums, izjundējums par kaut ko publikai
- PEN Jaunais sols; Peru Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo
Atrasts piemēros (31):
- ķeizars 9. novembrī Vācijas ķeizars atteicās no troņa un tika pasludināta republikas izveidošana.
- republika Aicina zemessargus no visas republikas.
- autobuss Autobusā sēdēja raiba publika.
- publika Autobusā sēdēja raiba publika.
- izjust DJ var likt publikai salīdzinoši nelielā un slēgtā telpā spiegt sajūsmā un smieties, var likt izjust bailes, dusmas, sāpes, vientulību un garlaicību.
- aktivitāte Godājamā publika tajās izrādīja negaidīti lielu aktivitāti.
- izdošana Grāmatas izdošanu līdzfinansējusi Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
- kods Internetveikala mājaslapā kā informācijas tālrunis norādīts mobilā telefona numurs ar Latvijas Republikas kodu+ 371.
- uzstāšanās Īpašu vietējās publikas pieplūdumu izraisīja tālu braukušā Brazīlijas ansambļa uzstāšanās.
- šūstīt Lai arī viņas šūstītajām glezniņām esot potenciāli pircēji, Mārīte savus darbus pārdot nespēj, toties piekrita tos parādīt plašākai publikai, sarīkojot izstādi Krāslavas bibliotēkā.
- mantojamība Līdz ar to galvenā atšķirība ir monarha varas mantojamība un republikas prezidenta ievēlēšana uz noteiktu laiku.
- murālis Liepājā savus sudraba krājumus plašākas publikas apskatei izlika pilsētas muzejs, bet Rīgā novembra ārtelpu miegaino pelēcību iekrāsoja jauns un košs murālis.
- lai tā būda rūc Muzikālo fonu pasakai veidos 16 publikai labi zināmas, dažādu komponistu, žanru un paaudžu iemīļotas dziesmas:« Kā pa miglu»,« Lai tā būda rūc»,« Princesīte»,« Par visu maksāju es dārgi» un citas.
- baža Nu atgriežoties pie maksātspējīgas publikas ar dārgajiem riteņiem, lielāka baža ir par to kur un kā tie riteņi tiks vadāti.
- katrā laikā Patiesībā popularitātes iemesli tālu nav jāmeklē – atšķirībā no standarta politiķa Volfovičs vienmēr ir bijis atraktīvs un katrā laikā gatavs pateikt vai izdarīt kaut ko tādu, ko nepamanīt publikai nav ne mazāko iespēju.
- gads Piektdien, 1991. gada 23 augustā, Latvijas Republika pasaulei paziņoja par savas brīvības, neatkarības un suverenitātes atgūšanu.
- pielūgsme Plašāka publika ar vizuālo mākslu viduslaikos parasti saskārās tikai pielūgsmes vietās – lielajos tempļos, katedrālēs un mošejās.
- iekāre Politiķi, mūziķi, kino aktieri, sportisti ir pūļa neremdināmās iekāres un ziņkāres objekti, publikas mīļākais fetišs un nīstamākais subjekts.
- pieprasījums Protams, pēc publikas pieprasījuma.
- jaunietis publika – jaunieši Linnas vecumā, 20 – 25 gadi.
- šķidri publika šķidri plaukšķina.
- publika publika zālē skaļi aplaudēja.
- bokseris publikas simpātijas bija mākslinieka pusē, tomēr, kad noskaidrojās, ka viņam ir profesionāla boksera iemaņas, situācija kļuva nopietna.
- ieguvējs Simboliski, ka par šīs vīzas ieguvēju kļuva tieši žurnālists, kas jau no 1986.gada interesējies par Austrumeiropu, jo vārda brīvība, kas tagad kļuvusi par pierastu un pašsaprotamu lietu, tai laikā bija gandrīz vienīgais ierocis, ar kura palīdzību atjaunotā Lietuvas Republika varēja pārliecināt pasauli par savu apņemšanos izraudzīties brīvības ceļu.
- projekts Šajā sakarā esam sagatavojuši dokumenta projektu Latvijas Republikas Saeimas aicinājumam Eiropas Komisijai sniegt atbalstu Latvijas piena ražotājiem.
- sadarbošanās Šogad lielu daļu festivāla objektus vieno interaktivitāte – vairāku darbībā būs nepieciešama publikas iesaiste un pat sadarbošanās.
- robeža Tātad- kur jūs dzīvojāt, kad bijāt nelikumīgi šķērsojis Latvijas Republikas valsts robežu?
- republika Te nav nekādas Latvijas PSR, te ir Latvijas Republika.
- izlasīt Un pēc tam vakarā spēlējāt izlasītajai publikai, kas ir Dziesmu svētku dalībnieki.
- publika Un, lūk, viņš trešo reizi atnāk paklanīties saviļņotajai publikai.
- atzīt Viena puse atzīst tikai Latvijas PSR likumus, otra — Latvijas Republikas likumus.
publika citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv