pielūgsme
pielūgsme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pielūgsme | pielūgsmes |
Ģen. | pielūgsmes | pielūgsmju |
Dat. | pielūgsmei | pielūgsmēm |
Akuz. | pielūgsmi | pielūgsmes |
Lok. | pielūgsmē | pielūgsmēs |
1.Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība; šīs attieksmes izpausme.
PiemēriBet, ja jūs interesē gara lietas, es ar pielūgsmi izturējos pret šī cilvēka spēju priecāties.
- Bet, ja jūs interesē gara lietas, es ar pielūgsmi izturējos pret šī cilvēka spēju priecāties.
- Diezgan jau biju redzējusi, kā viņa pielūgsmes un iekāres pilnām acīm raugās uz Jāni.
- Mani gan interesēja, kas ir noslēpumainais pielūgsmes objekts, kurā viņš nelaimīgi iemīlējies.
2.joma: reliģija Ļoti (pat pārmērīgi) dziļa reliģioza attieksme (pret ko).
PiemēriUguns senajām baltu tautām bijusi gan pielūgsmes objekts, gan arī Visuma simbols, senie kurši ticēja, ka caur ugunskapiem viņu mirušie aiziet citā saulē.
- Uguns senajām baltu tautām bijusi gan pielūgsmes objekts, gan arī Visuma simbols, senie kurši ticēja, ka caur ugunskapiem viņu mirušie aiziet citā saulē.
- Plašāka publika ar vizuālo mākslu viduslaikos parasti saskārās tikai pielūgsmes vietās – lielajos tempļos, katedrālēs un mošejās.
- Valodniecības uzdevums bija noteikt senāko rekonstruējamo pirmvalodu, teoloģijas uzdevums bija izskaidrot tautas “sākotnējo” dievu pielūgsmi.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit