pielūkot
pielūkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pielūkoju | pielūkojam | pielūkoju | pielūkojām | pielūkošu | pielūkosim |
| 2. pers. | pielūko | pielūkojat | pielūkoji | pielūkojāt | pielūkosi | pielūkosiet, pielūkosit |
| 3. pers. | pielūko | pielūkoja | pielūkos | |||
Pavēles izteiksme: pielūko (vsk. 2. pers.), pielūkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pielūkojot (tag.), pielūkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pielūkotu
Vajadzības izteiksme: jāpielūko
1.Uzmanīties; arī ievērot (ko).
2.Uzmanīt, uzraudzīt (parasti mazu bērnu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pielūko, ka tu vairs nekad nedarītu tādas muļķības!”
- — noteica māsiņa un pielūkoja, lai ģenerālis norij visas pasniegtās tabletītes.
- — Bet tikai pielūkojiet, lai nebūtu kaut kāda govs.
- Pielūko, ka nekļūsti pārāk atkarīgs no līdzcilvēku viedokļa un atzinības.
- Un aiziedami vienmēr pielūko, lai būtu kārtīgi aizvēruši aiz sevis durvis.