pielumpačot
pielumpačot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pielumpačoju | pielumpačojam | pielumpačoju | pielumpačojām | pielumpačošu | pielumpačosim |
| 2. pers. | pielumpačo | pielumpačojat | pielumpačoji | pielumpačojāt | pielumpačosi | pielumpačosiet, pielumpačosit |
| 3. pers. | pielumpačo | pielumpačoja | pielumpačos | |||
Pavēles izteiksme: pielumpačo (vsk. 2. pers.), pielumpačojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pielumpačojot (tag.), pielumpačošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pielumpačotu
Vajadzības izteiksme: jāpielumpačo
Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad apstājos, viņš pielumpačoja klāt un ceļa vidū apvēlās augšpēdus, pūtinādams ķepas un apelēdams pie manas žēlsirdības.
- Amors uztrausās kājās, pielumpačoja tuvāk, noliecās — tauriņš zibenīgi uzlidoja augstāk, bet nekur tālu neaizspurdza, vien tik daudz, lai viņu neaizsniegtu.