pielupināt
pielupināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pielupinu | pielupinām | pielupināju | pielupinājām | pielupināšu | pielupināsim |
| 2. pers. | pielupini | pielupināt | pielupināji | pielupinājāt | pielupināsi | pielupināsiet, pielupināsit |
| 3. pers. | pielupina | pielupināja | pielupinās | |||
Pavēles izteiksme: pielupini (vsk. 2. pers.), pielupiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pielupinot (tag.), pielupināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pielupinātu
Vajadzības izteiksme: jāpielupina
1.Nolupināt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
1.1.Nolupināt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
Avoti: LLVV