pielūgsme
Lietojuma biežums :
pielūgsme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība; šīs attieksmes izpausme.
PiemēriBet, ja jūs interesē gara lietas, es ar pielūgsmi izturējos pret šī cilvēka spēju priecāties.
Saistītās nozīmespašpielūgsme.
2.joma: reliģija Ļoti (pat pārmērīgi) dziļa reliģioza attieksme (pret ko).
PiemēriUguns senajām baltu tautām bijusi gan pielūgsmes objekts, gan arī Visuma simbols, senie kurši ticēja, ka caur ugunskapiem viņu mirušie aiziet citā saulē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit