publiskums
publiskums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | publiskums | publiskumi |
| Ģen. | publiskuma | publiskumu |
| Dat. | publiskumam | publiskumiem |
| Akuz. | publiskumu | publiskumus |
| Lok. | publiskumā | publiskumos |
1.Vispārināta īpašība → publisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
1.1.Princips kriminālprocesā, kas paredz, ka krimināllietu izmeklēšanu un iztiesāšanu izdara valsts iestādes (izziņas, prokuratūras, tiesas) kā valsts uzliktu pienākumu neatkarīgi no nozieguma skarto personu gribas un interesēm.
2.Vispārināta īpašība → publisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV, JtV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par to atklātumam ( publiskumam) nav nekādas daĜas.
- Tas nebija nepieciešams arī tiesvedības publiskumam, jo lietas iztiesāšana vēl nebija sākusies.
- Dilemma publiskums — vienatne ir dokumentālistikas valodas mehānisma pamatos.
- Izrādās, svarīgs ir publiskuma neapēnots publisks komforts.
- Robeža starp publiskumu un privātumu ir šaura,