pubulis
pubulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pubulis | pubuļi |
| Ģen. | pubuļa | pubuļu |
| Dat. | pubulim | pubuļiem |
| Akuz. | pubuli | pubuļus |
| Lok. | pubulī | pubuļos |
1.Mezgls, paresninājums; dzijas rupjākās, resnākās vietas, kas rodas nelīdzeni vērpjot.
2.Burbulis virs alus, plēvīte virs kāda šķidruma.
3.Kaite acī: mieža grauds.
4.Sīks, balts mākonis (debess bez neviena pubuļa).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Parasti viņa sēdēja krēslā pie loga, iegrimusi pati savā pasaulē kā cigarešu dūmu pubulī, un izskatījās liega un nepieejama.
- Meimuri–Pubuļi–Vecbilska
- Pubuļupi šķērso valsts autoceļi V245 ( Meimuri–Pubuļi–Vecbilska) un V229 ( Vecbilska–Cirgaļi), netālu no Pubuļupes atrodas Lobērģi.
- Pubuļupe ( arī Lobēgu upe, Lobēģu upe, Lobērgu upe, Lobērģu upe, Mētra, Mētras strauts, Pubulīte, Pubuļa, Pubuļupīte, Sūcupīte) ir Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā.
- Lai pubuli izdzītu no acs , tad kādam nezinot jāiespļauj acī