iemitināt
iemitināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemitinu | iemitinām | iemitināju | iemitinājām | iemitināšu | iemitināsim |
| 2. pers. | iemitini | iemitināt | iemitināji | iemitinājāt | iemitināsi | iemitināsiet, iemitināsit |
| 3. pers. | iemitina | iemitināja | iemitinās | |||
Pavēles izteiksme: iemitini (vsk. 2. pers.), iemitiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemitinot (tag.), iemitināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemitinātu
Vajadzības izteiksme: jāiemitina
Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1935. gadā Hitlers Braunu un viņas māsu Margareti iemitināja dzīvoklī Minhenē.
- Mēģinājums iemitināt Dzirnavu dīķī neizdevies, tur tām bijis par dziļu.
- - Domā, ka viņš piekritīs iedomai iemitināt mani viņa vasarnīcā?
- Jūrmalas kaziņu karikatūristi iemitināja kūtī, no kuras vējoja smirdoņa.
- Kad lauvēni strauji pieņēmušies augumā, viņš tos drošības labad iemitinājis būrī.