iemist
iemist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemītu | iemītam | iemitu | iemitām | iemitīšu | iemitīsim |
| 2. pers. | iemīti | iemītat | iemiti | iemitāt | iemitīsi | iemitīsiet, iemitīsit |
| 3. pers. | iemīt | iemita | iemitīs | |||
Pavēles izteiksme: iemīti (vsk. 2. pers.), iemītiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemītot (tag.), iemitīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemistu
Vajadzības izteiksme: jāiemīt
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katrā cilvēkā iemīt mākslinieks, un viela, kas viņam jāveido, ir dzīve.
- Pandora pati neaizliedz klausītājam iemīt jaunas takas nezināmajā.
- Katrā iemīt it kā divi pilnīgi dažādi cilvēki.
- — Vai tad es jums nestāstīju, ka manī pašā iemīt kaut kas no mākslinieka?
- Tomēr dzīvojam laikā, kad tas neko nemaksā – noniecināt otru cilvēku un iemīt viņu dubļos.