piemist1
Lietojuma biežums :
piemist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
parasti formā: trešā persona Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam); būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
PiemēriBarbarai piemīt dzīves mākslinieces talants.
Saistītās nozīmes
Tulkojumi
Avoti: LLVV, TWN, T
Korpusa piemēri:šeit