piemitība
piemitība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piemitība | piemitības |
| Ģen. | piemitības | piemitību |
| Dat. | piemitībai | piemitībām |
| Akuz. | piemitību | piemitības |
| Lok. | piemitībā | piemitībās |
Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana (kādā sistēmā).
PiemēriMan šķiet, ka Stovs šo iebildumu nebūtu pieņēmis, jo spēja sekmīgi darboties minētajās profesijās viņa acīs diez vai liecinātu par augsta intelekta piemitību.
- Man šķiet, ka Stovs šo iebildumu nebūtu pieņēmis, jo spēja sekmīgi darboties minētajās profesijās viņa acīs diez vai liecinātu par augsta intelekta piemitību.
- Pilnīgs informācijas trūkums un baumas kā neizbēgama piemitība vajā un vienlīdz sargā katru cilvēcisku būtni.
- Jēga ir atbilstības piemitība.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit