piemīt
piemīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieminu | pieminam | pieminu | pieminām | piemīšu | piemīsim |
| 2. pers. | piemin | pieminat | piemini | piemināt | piemīsi | piemīsiet, piemīsit |
| 3. pers. | piemin | piemina | piemīs | |||
Pavēles izteiksme: piemin (vsk. 2. pers.), pieminiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieminot (tag.), piemīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemītu
Vajadzības izteiksme: jāpiemin
1.Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
1.1.Minot saplacināt, piespiest (pie kādas virsmas).
1.2.Piespiest (parasti ar kāju).
2.Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
2.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Eritrocītiem piemīta arī eritrocītu rezistence — spēja pretoties osmotiskā spiediena maiņai.
- Un ar papēdi piemin — piemin tās manas smadzenes."
- Stāstot par Sēlijas māksliniekiem, nevar nepiemināt jauno paaudzi.
- , interesanti ir tas, ko tu piemin?
- Ramutis pieskrējis ar koku izvilka putnu un, ar kāju pieminis, izrāva bultu.