piemist2
piemist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
novecojis Dzīvot, uzturēties (kur, pie kāda).
PiemēriTomēr dabūju zināt, ka piemist šādos dūmukambaros nav diezcik veselīgi.
Saistītās nozīmesmitināties, mājot, dzīvot, mist.
Tulkojumipopulate, dwell, live.
Avoti: T, LLVV
Korpusa piemēri:šeit