piemist2
piemist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemītu | piemītam | piemitu | piemitām | piemitīšu | piemitīsim |
| 2. pers. | piemīti | piemītat | piemiti | piemitāt | piemitīsi | piemitīsiet, piemitīsit |
| 3. pers. | piemīt | piemita | piemitīs | |||
Pavēles izteiksme: piemīti (vsk. 2. pers.), piemītiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemītot (tag.), piemitīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemistu
Vajadzības izteiksme: jāpiemīt
novecojis Dzīvot, uzturēties (kur, pie kāda).
PiemēriTomēr dabūju zināt, ka piemist šādos dūmukambaros nav diezcik veselīgi.
- Tomēr dabūju zināt, ka piemist šādos dūmukambaros nav diezcik veselīgi.
- Tikai tagad pēc dzelzsceļa atvilkšanas sāka uz reizi plūst šurpu, ļaudis tūkstošiem; un visi te raktuvēs atrada darbu, tikai nebij dzīvojamu ēku, kur piemist.
- Ja tu piemistu lejāk, ciema, tad gan tu varētu sagādāt kādam prieku.
Tulkojumipopulate, dwell, live.
Avoti: T, LLVV
Piemēri valodas korpusos:šeit