piemist1
piemist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemītu | piemītam | piemitu | piemitām | piemitīšu | piemitīsim |
| 2. pers. | piemīti | piemītat | piemiti | piemitāt | piemitīsi | piemitīsiet, piemitīsit |
| 3. pers. | piemīt | piemita | piemitīs | |||
Pavēles izteiksme: piemīti (vsk. 2. pers.), piemītiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemītot (tag.), piemitīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemistu
Vajadzības izteiksme: jāpiemīt
parasti formā: trešā persona Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam); būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
PiemēriBarbarai piemīt dzīves mākslinieces talants.
- Barbarai piemīt dzīves mākslinieces talants.
- Elzas jaunkundzei bija izcilas manieres, un viņai piemita arī ārkārtīgs snobisms savas aristokrātiskās izcelsmes dēļ.
- Lietveža mistera Trupa Horna kabinets bija dēļiem nošķirta istabiņa, kurai manā skatījumā piemita īpaša pievilcība.
Avoti: LLVV, TWN, T
Korpusa piemēri:šeit