Pavasara versija 2021
328 944 vārdi
48 692 frāzes
būt
būt nekārtns darbības vārds; intransitīvs
1.Eksistēt, pastāvēt.
Un būs blamāža pa visu Rīgu. [Guntis Berelis, Mīnotaura medības. Rīga, Atēna, 1999.]
Tomēr ir vairāki darbi, kuros dialoga gaismā analizēti atsevišķi tiesas spriešanas aspekti. [Gatis Bārdiņš, Dialoga loma tiesas spriešanā (Juridiskā zinātne), 2015]
Bet ir virkne„ bet” attiecībā uz minēto likumprojektu. [No Saeimas stenogrammām 30.01.2014., Andrejs Elksniņš (Saskaņas centrs)]
Kad izrāpos ārā no bedres, bija jau gaiša diena. [Juris Rozītis, Kuņas dēls. Rīga, Karogs, 1995.]
Vien mēness uz mani raudzījās, jo bija nakts. [Juris Rozītis, Kuņas dēls. Rīga, Karogs, 1995.]
Kā nebijissaka, ja kas pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
2.Atrasties (kur) — par cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām.
Te nu viņi visi ir. [Vizma Belševica, Bille. Rīga, Jumava, 1995.]
Jā, lai nu kas, bet lupatiņas mājās bija. [Vizma Belševica, Bille. Rīga, Jumava, 1995.]
Visapkārt mājai ir priedes. [Anna Žīgure, Es stāstu par Latviju (Tomēr tik tuvu). Rīga, Karogs, 2000.]
// Ietilpt (grupā, tekstā, dokumentā).
Vairākums komisijas locekļu piekrita, ka tekstā ir “tendenciozi paziņojumi” un “faktu sagrozījumi”. [Izraidīšana par naida kurināšanu, Ezerzeme, 15.04.2014, reģionālā periodika.]
Tā kā dokumentā bijuši svītrojumi, to nepieņēma. [Liedz protestēt pret Lukašenko režīmu, Diena, 05.11.2004, nacionālā periodika.]
Viņi bija starp tiem, kas atbalstīja krievu okupāciju. [Norberts Klaucēns, Nauda, bauda un citas dēkas. Rīga, Madry, 2003.]
Taču, lai gan minētajos darbos ir daudz vērtīgu atziņu, dialoga lomu tiesas spriešanā tie atspoguļo fragmentāri. [Gatis Bārdiņš, Dialoga loma tiesas spriešanā (Juridiskā zinātne), 2015]
// Ierasties, doties; ierasties, lai piedalītos.
Mammucis gan saka, tā ģērbjoties, baznīcā laulādamies, viņi bijuši dzimtsarakstos. [Vizma Belševica, Bille. Rīga, Jumava, 1995.]
Es drīz būšu atpakaļ. [Evita Sniedze, Mūsdienu latviešu dramaturģija (Smilšukaste). Rīga, Zvaigzne ABC, 2004.]
Kā tad — tu esi bijis klāt pilnīgi visur. [Evita Sniedze, Mūsdienu latviešu dramaturģija (Smilšukaste). Rīga, Zvaigzne ABC, 2004.]
// Darboties par biedru, locekli (organizācijā, apvienībā).
Tur ir stingri noteikts, kas var būt izglītības iestādes padomes sastāvā, un ir arī noteiktas funkcijas. [No Saeimas stenogrammām 23.10.2014., Inga Vanaga (Pie frakcijām nepiederošs)]
Nezinu, vai Eiropas Komisijā ir līderi, kas spēj pārvarēt šīs problēmas. ["Economist" apskatnieks: Maskavas noteiktais embargo lielākas problēmas radīs Lietuvai, LETA, 13.08.2014, nacionālā periodika.]
3.tikai formā: trešā persona Notikt; norisināties.
Atceros, bija reiz gadījums: no sešstāvu mājas jumta mēs metām ķieģeļus garāmgājējiem uz galvas. [Guntis Berelis, Mīnotaura medības. Rīga, Atēna, 1999.]
" 11. jūnijā mums būs sapulce, un streiks varētu atsākties 12. jūnijā. [Sanpaulu metro darbinieki pārtrauc streiku, LETA, 10.06.2014, nacionālā periodika.]
Lai būtu kā būdamslai notiktu kas notikdams.
4.tikai formā: trešā persona Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā.
Varbūt tev ir kāda rotaslieta? [Evita Sniedze, Mūsdienu latviešu dramaturģija (Smilšukaste). Rīga, Zvaigzne ABC, 2004.]
Tev būs tieši tāda māja. [Lelde Stumbre, Latviešu jaunāko lugu izlase (Spalvas). Rīga, Zvaigzne ABC, 1995.]
Ja tev būs simts kaķu, tu dzīvosi desmit reizes ilgāk nekā tad, ja tev būs desmit kaķi. [Izdos Čarlza Bukovska stāstu krājumu par kaķiem, LETA, 25.03.2015, nacionālā periodika.]
Viņam ir liela reprodukciju kolekcija, kādi divdesmit tūkstoši vienību, tā gan nav izveidojusies kolekcionēšanas pēc, bet lai studētu glezniecības skolas un novirzienus. [Rimants Ziedonis, Paradoksālā Latvija. Rīga, Diena, 2006.]
Taču nebija arī noslēpums, ka mājas viņam ir vairākas, vismaz trīs. [Jāzeps Eiduss, Pagājība: atskats un vērtējums. Rīga, Likteņstāsti, 2004.]
// Pastāvēt (par ģimenes vai sabiedrības locekli attiecībā pret citu šīs ģimenes vai sabiedrības locekli).
Viņai Holandē esot draugs, kuram tagad klājoties slikti, un viņa aizbrauca šo glābt. [Dace Rukšāne, Beatrises gultas stāsti. Rīga, Atēna, 2002.]
Filmas ciltskoka varonim bijis brālis, kurš dikti kārojis audzināt meitu. [Eva Mārtuža, Izravētā sirds. Rīga, Alberts XII, 1999.]
Vai viņam ir bērni? [Hermanis Paukšs, Lugas 2006 (Sieviete bārā). Rīga, Latvijas dramaturģijas ģilde, 2006.]
5.Pastāvēt attieksmē pret cilvēku (vai cilvēku grupu), kas to izjūt, piedzīvo, izmanto
Un jums turpmāk tiešām varētu būt lielas iespējas ietekmēt pašvaldības darbu. [No Saeimas stenogrammām 23.04.2015., Juris Viļums (Latvijas Reģionu apvienība)]
Man ir bezmiegs, es tikai ap sešiem sāku iemigt — un tad uzreiz švīks, švīks, švīks... [Guntis Berelis, Mīnotaura medības. Rīga, Atēna, 1999.]
Tev būs kauns, mēs te esam visi. [Gundega Repše, Stāsti par mācekļiem (Jūras velni). Rīga, Dienas Grāmata, 2009.]
Un skaistākais – visiem būs taisnība. [Cilvēkiem par prieku. Alvja Hermaņa Oblomovs Jaunajā Rīgas teātrī, Diena, 2011, nacionālā periodika.]
- Un viņam ir citas problēmas. [Gundega Repše, Septiņi stāsti par mīlu (Stigma). Rīga, Pētergailis, 1999.]
6.tikai formā: trešā persona Pastāvēt (kā daļai pie kā).
Buriniekam pienākot tuvāk, varēja saprast, ka tam ir trīs masti... [Māris Putniņš, Mežonīgie pīrāgi (Dienvidjūras pasaka). Rīga, Valters un Rapa, 2003.]
Peldējāmies pēc kārtas visos ezeros, no kuriem viens, Inesis, ir kā brīnums, tam ir veselas septiņas salas. [Anna Žīgure, Es stāstu par Latviju (Latvijas zeme un debesis). Rīga, Karogs, 2000.]
Mājai ir divi stāvi — daudzas mazas istabas un katrā stāvā pa verandai ar sīkiem lodziņiem. [Anna Žīgure, Es stāstu par Latviju (Tomēr tik tuvu). Rīga, Karogs, 2000.]
// Piemist (par pazīmēm, īpašībām, spējām).
Viņam ir zilas acis. [Eva Mārtuža, Izravētā sirds. Rīga, Alberts XII, 1999.]
- barons paceļ gaisā pirkstu un brīdi par to tīksminās, viņam ir slaiki, trausli vijolnieka pirksti ar brīnišķīgi koptiem nagiem. [Arvis Kolmanis, Žūpa Amors jeb Mirušais Dievs. Rīga, Atēna, 2005.]
Viņam ir tāds izbiedēts skatiens, it kā mani šobrīd būtu apsēduši dēmoni no citas dimensijas. [Daina Tē, Prozas lasījumi: klātienē un neklātienē (Liesa, mans mīļākais orgāns). Rīga, Dienas grāmata, 2006.]
Viņam ir īsi sirmi mati un brilles. [Hermanis Paukšs, Lugas 2006 (Sieviete bārā). Rīga, Latvijas dramaturģijas ģilde, 2006.]
Viņam ir plāni, pelēki mati un mīksta bārda. [Inga Ābele, Sniega laika piezīmes (Pirts patiesības). Rīga, Atēna, 2004.]
Mājai ir 80 gadi, mēs nomainījām jumtu, pamazām remontējam istabas. ["Uzkalnos" ir sava ķimeņu siera recepte, Latgales Laiks, 07.03.2006, reģionālā periodika.]
7. Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru.
Viņa allaž ir kā mēness mākoņainās debesīs. [Vizma Belševica, Bille. Rīga, Jumava, 1995.]
Un bija tik labi tikai gulēt un just. [Juris Rozītis, Kuņas dēls. Rīga, Karogs, 1995.]
Tomēr es biju laimīgs! [Juris Rozītis, Kuņas dēls. Rīga, Karogs, 1995.]
Būsim pazīstami!saka iepazīstoties.
Esiet pazīstami!saka iepazīstinot.
Tas irtas nozīmē; proti, respektīvi.
8. Lieto palīgdarbības vārda nozīmē salikto laika formu veidošanā.
Bet viņa neatceras, ka būtu pa tām kāpnēm kāpusi. [Vizma Belševica, Bille. Rīga, Jumava, 1995.]
Es tevi būtu tūliņ palaidis vaļā. [Juris Rozītis, Kuņas dēls. Rīga, Karogs, 1995.]
Spēka rati bija iebraukuši garāžā. [Juris Rozītis, Kuņas dēls. Rīga, Karogs, 1995.]
Tomēr tiesai ir jātiecas pēc saprašanās. [Gatis Bārdiņš, Dialoga loma tiesas spriešanā (Juridiskā zinātne), 2015]
Nu tas ir izdarīts. [Guntis Berelis, Mīnotaura medības. Rīga, Atēna, 1999.]
9.tikai formā: trešā persona; tikai formā: nākotne; tikai formā: pagātne Savienojumā ar darbības vārda nenoteiksmi lieto, lai izteiktu vajadzību.
) Toreiz visu salika pa plauktiem, ielika stingros rāmjos: jums būs darīt tā un nekā citādi! [No Saeimas stenogrammām 11.11.2002., temats: "Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem", http://www.saeima.lv/steno/2002_8/st_021111/st1111.htm]
Ko man bija darīt? [Guntis Berelis, Mīnotaura medības. Rīga, Atēna, 1999.]
Tev būs savu tēvu un māti mīlēt. [Dace Priede, Kamenes uz stīgām. Rīga, Karogs, 1997.]
Stabili vārdu savienojumi:
Bija un izbija, arī bijis un izbijis sarunvalodasaka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
Bijis, nebijis sarunvalodasaka par ko nenozīmīgu, nevajadzīgu.
Kas bijis, bijis sarunvalodasaka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas neatkārtosies.
Kas ir, ir, arī kas būs, būs sarunvalodavienalga, kas notiks un kā notiks.
Kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav sarunvalodalieto, lai izteiktu drošu apgalvojumu vai noliegumu.
Kur bijis, (kur) nebijis, arī kur bijis, kur ne sarunvalodasaka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
Nekā nebija! sarunvalodasaka, ja kas nenotiks, arī netiks darīts tā, kā citi saka, mudina.
Tā (nu) ir, kā ir sarunvalodasaka, ja par ko šaubās, nevar vai negrib dot noteiktu atbildi.
Tāds (nu) ir, kāds ir sarunvalodasaka par ko nevērtīgu, neizskatīgu u. tml.
Tas ir (saīsināti: t. i.)tas nozīmē.
Te (arī še) tev nu bija! sarunvalodasaka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā gribēts.
Avoti: LLVV, TWN