piederēt
Lietojuma biežums :
piederēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Būt (kāda) īpašumam.
PiemēriBet netālu no Saldus maniem vecākiem pieder muiža.
Saistītās nozīmes
Tulkojumiown, have, possess.
1.1.Būt (kāda) izveidotam, radītam.
PiemēriTurklāt saucēja balss, kā šķita, piederēja vīrietim.
Saistītās nozīmesizveidot.
Tulkojumirest, reside.
1.2.Būt tādam, kam ir tiesības (uz ko).
PiemēriVarbūt man bija vēl grūtāk un smagāk nekā Jēkabam, jo pēdējais vārds vienmēr it visur tomēr piederēja man.
2.Būt iekļautam (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.).
Piemēri– Vai astoņas mārciņas rozīņu un šokolādes stienīši arī pieder personālai higiēnai?
Saistītās nozīmes
Tulkojumi
2.1.Būt iekļautam (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
PiemēriPaaudze, pie kuras pieder meitene, visticamāk Turcijā nemaz nav bijusi.
Tulkojumi
3.Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
PiemēriMan ir vienaldzīgi vīra pieskārieni un kautrie aicinājumi piederēt.
Saistītās nozīmesdabūt, iegūt.
4.tikai formā: trešā persona Piederēties1.
PiemēriZiemai pieder adījumi, krāsaini un lielākoties praktiski, tik nepieciešami siltumam.
Saistītās nozīmespiedienēt, piedienēties, pieklāties, piekristies.
Tulkojumibefit, suit.
5.Derot pielīgt.
Saistītās nozīmes
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit