gūt
Lietojuma biežums :
gūt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Dabūt (kādu materiālu labumu, parasti no dabas).
Saistītās nozīmesņemt, tikt, dabūt, grābt, iegūt, raut, ķert.
Tulkojumiget.
1.1.Dabūt (ienākumus naudā).
Saistītās nozīmes
2.Rast (zināšanas, iemaņas u. tml.).
Saistītās nozīmes
3.Panākt (ar savām spējām, īpašībām, izturēšanos, darbu, pūlēm kādu stāvokli).
Saistītās nozīmessmelties, iegūt, dabūt, iegūt.
Stabili vārdu savienojumiGūt vārtus (arī grozu). Gūt virsroku.
3.1.Sasniegt (psihisku stāvokli, kas saistās, piemēram, ar pozitīvām izjūtām, pozitīvu pārdzīvojumu); rast (pārliecību, ierosmi u. tml.).
Saistītās nozīmesiegūt.
4.Rast (piemēram, realizāciju, atrisinājumu, atveidojumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri