grābt
grābt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | grābju | grābjam | grābu | grābām | grābšu | grābsim |
| 2. pers. | grāb | grābjat | grābi | grābāt | grābsi | grābsiet, grābsit |
| 3. pers. | grābj | grāba | grābs | |||
Pavēles izteiksme: grāb (vsk. 2. pers.), grābiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: grābjot (tag.), grābšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grābtu
Vajadzības izteiksme: jāgrābj
1.Strauji un stingri tvert, ņemt (ko).
1.1.intransitīvs
1.2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Parasti savienojumā "grābt ciet": apcietināt.
2.Ņemt (ar darba rīku vai rokām kādu masu, kopumu); virzīt (ar darba rīku vai rokām kādu masu, kopumu traukā, maisā).
3.Virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
4.sarunvaloda Dabūt, iegūt.
Stabili vārdu savienojumiGrābt dievam acīs; lēkt dievam acīs. Grābt kungam acīs. Grābt no (zila) gaisa.
- Grābt dievam acīs; lēkt dievam acīs sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Neatzīt, nenovērtēt par labu to kas ir; nepamatoti žēloties2. Necienīgi izturēties pret dievu
- Grābt kungam acīs — nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties
- Grābt no (zila) gaisa sarunvaloda, idioma — runāt, teikt ko nepamatotu
- Nezināt (arī nesaprast) ko ķert, ko grābt sarunvaloda — saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi
- Skriet un grābt apvidvārds, idioma — lielā steigā strādāt
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grābjot visu, parādās caurums, pa kuru nopelnītais krīt ārā.
- Pagājušajā nedēļā brantēniete pagalmā grāba lapas un vāca vējā nolauztus zarus.
- Vismaz aplaimojiet kaut ko par to piķi, ko jūs grābjat!
- TREŠKĀRT — viņi uzreiz metās GRĀBT, bet ZIEMASSVĒTKU VECĪTIS DOD!
- Var grābt, cik grib, - viņš tikko jaušami ironizē.