grabulis
grabulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | grabulis | grabuļi |
| Ģen. | grabuļa | grabuļu |
| Dat. | grabulim | grabuļiem |
| Akuz. | grabuli | grabuļus |
| Lok. | grabulī | grabuļos |
1.Priekšmets, parasti rotaļlieta, ar tukšu vidu, kur ievietotas sīkas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
1.1.formā: daudzskaitlis Sīki, graboši priekšmeti.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Smiļģis esot sacījis, lai " novāc tos stiklus un grabuļus.
- – Klausies, varbūt varētu visu to grabuli taisīt no krūtīm.
- Runīgā sieviete skatās uz mani kā vārna uz spožu grabuli.
- Arī uz hokeja čempionāta laiku Gunāra darbnīcā tiek darināti visādi grabuļi faniem. „
- Viņš staigājis pa ielām ar milzīgu grabuli, lai brīdinātu par savu tuvošanos.