grābulis
grābulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | grābulis | grābuļi |
| Ģen. | grābuļa | grābuļu |
| Dat. | grābulim | grābuļiem |
| Akuz. | grābuli | grābuļus |
| Lok. | grābulī | grābuļos |
grābule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | grābule | grābules |
| Ģen. | grābules | grābuļu |
| Dat. | grābulei | grābulēm |
| Akuz. | grābuli | grābules |
| Lok. | grābulē | grābulēs |
1.Sīks zaglis.
2.apvidvārds Grābsts, tāds, kas grābstās.
Avoti: LLVV, ME