raut
raut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rauju | raujam | rāvu | rāvām | raušu | rausim |
| 2. pers. | rauj | raujat | rāvi | rāvāt | rausi | rausiet, rausit |
| 3. pers. | rauj | rāva | raus | |||
Pavēles izteiksme: rauj (vsk. 2. pers.), raujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: raujot (tag.), raušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rautu
Vajadzības izteiksme: jārauj
1.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam.
1.1.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
1.2.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.).
1.3.Strauji ņemt, vilkt (no kurienes, kur).
1.4.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
2.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
2.1.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes.
2.2.Spēcīgi iedarbojoties, radīt (kam) bojājumu, arī veidot (ko) – par parādībām dabā, parasti par straumi, vēju.
2.4.pārnestā nozīmē Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli.
3.Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (transportlīdzekli).
3.1.Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (priekšmetu).
3.2.Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (cilvēku vai dzīvnieku); vest sev līdzi (parasti ar varu).
3.3.Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, parasti nost no kā, sev klāt).
3.4.Strauji, pēkšņi virzīt sev līdzi (par ko plūstošu, krītošu u. tml.).
3.5.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās spraigā, intensīvā darbībā.
3.6.Ātri vest (par transportlīdzekli).
3.7.intransitīvs Strauji virzīties.
4.sarunvaloda Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties (ar ko).
4.1.intransitīvs
4.2.parasti kopā ar: "vaļā" Strauji sākt (parasti ko dziedāt, spēlēt, dejot).
5.sarunvaloda Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
6.Strauji rīt (ko); strauji ieelpot (ko).
6.1.sarunvaloda, intransitīvs; parasti konstrukcijā: vārdu savienojums "raut iekšā" Ātri dzert (parasti alkoholisku dzērienu).
7.Strauji vērt (piemēram, durvis, logu).
8.Strauji ģērbt (apģērba gabalu, apavus).
9.parasti formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (kādā ķermeņa daļā) saraujas muskulatūra, rodas stīvums.
Stabili vārdu savienojumiŽagas rauj.
- Žagas rauj frazēma — saka, ja žagojas
9.1.parasti kopā ar: "ciet" Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiIekšas rauj laukā; visas iekšas rauj laukā; visas iekšas rauj vai laukā; iekšas rauj vai laukā.
- Iekšas rauj laukā; visas iekšas rauj laukā; visas iekšas rauj vai laukā; iekšas rauj vai laukā; iekšas rauj ārā; iekšas rauj vai ārā; visas iekšas rauj ārā; visas iekšas rauj vai ārā; iekšas rauj uz augšu; iekšas rauj vai uz augšu; visas iekšas rauj vai uz augšu; visas iekšas rauj uz augšu sarunvaloda, frazēma — saka, ja nāk vēmiens, saka, ja ir stipra vemšana
- Jupis parāvis; jupis rāvis; rauj viņu jupis; rauj tevi jupis; jupis parauj; lai jupis parauj; lai jupis rauj; jupis rauj; kaut jupis rautu; kaut jupis parautu sarunvaloda, frazeoloģisms — izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, neizpratni, pārsteigumu
- Kas raus (kādu) sarunvaloda, idioma — saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks
- Maukt ādu pār acīm; vilkt ādu pār acīm; raut ādu pār acīm; plēst ādu pār acīm; noplēst ādu pār acīm; novilkt ādu pār acīm; nomaukt ādu pār acīm; noraut ādu pār acīm; pārvilkt ādu pār acīm sarunvaloda, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt2. Pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, pērt, iznīcināt, nogalināt
- No pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) idioma — beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību
- Plēst pušu; plēst uz pusēm; raut pušu; raut uz pusēm idioma — panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darba, pienākumu
- Rauj velns! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — izsaucas neapmierinātībā, sašutumā
- Rauj vilks! sarunvaloda, idioma — izsaucas neapmierinātībā, sašutumā
- Rauj viņu vilks!; Rauj tevi vilks! sarunvaloda, idioma — izsaucas neapmierinātībā, sašutumā
- Raukt pieri grumbās; saraukt pieri grumbās; saraukt pieri krunkās; raukt pieri krunkās; raut pieri; raut pieri grumbās; raut pieri krunkās; saraut pieri; saraut pieri grumbās; saraut pieri krunkās; vilkt pieri; vilkt pieri grumbās; vilkt pieri krunkās; savilkt pieri krunkās; savilkt pieri grumbās; savilkt pieri — savilkt pieres ādu tā, ka tajā izveidojas grumbas, krunkas
- Raut (otram) kumosu no mutes (laukā) sarunvaloda, idioma — (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
- Raut aci no pieres ārā; raut acis no pieres ārā; raut acis no pieres laukā; raut aci no pieres laukā sarunvaloda, idioma — 1. Nekaunīgi, pārdroši zagt2. Rīkoties alkatīgi, nerēķinoties ar citiem3. Bezizejā darīt neiespējamo
- Raut darbu no rokām ārā frazēma — 1. Padarīt cita vietā; padarīt cita darbu2. Steigties padarīt cita darbu3. Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu
- Raut dzīvē sarunvaloda, idioma — iet pārgājienā
- Raut sirdi no krūtīm laukā; raut sirdi no krūtīm ārā; plēst sirdi no krūtīm laukā; plēst sirdi no krūtīm ārā; ņemt sirdi no krūtīm laukā; ņemt sirdi no krūtīm ārā; vilkt sirdi no krūtīm laukā; vilkt sirdi no krūtīm ārā; sirdi raut laukā; sirdi ņemt ārā; sirdi raut ārā; sirdi ņemt laukā idioma — 1. Saka, ja kaut kas rada dziļu estētisku pārdzīvojumu2. Saka, ja kas ļoti sāpina, izraisa lielu žēlumu
- Raut vai no elles ārā; raut vai no elles laukā sarunvaloda, idioma — noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības
- Raut vaļā; likt vaļā; plēst vaļā sarunvaloda, idioma — ar sparu sākt kaut ko darīt
- Rauties kā turkam sarunvaloda, idioma — daudz (arī cītīgi) strādāst
- Sit elpu ciet; ņem elpu ciet; rauj elpu ciet frazēma — saka, ja kas apgrūtina elpošanu
- Velns (ne)rauj (kādu) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — saka, ja (kādam) (ne)notiek kas slikts
- Vilks lai parauj; vilks lai rauj; vilks rāvis; vilks parāvis; kaut vilks parautu vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazeoloģisms — saka, vēršoties pret kādu, pret ko neapmierinātībā, sašutumā, dusmās, vēloties ko neesam
- Vilkt sērkociņu; raut sērkociņu; uzvilkt sērkociņu; uzraut sērkociņu kolokācija — cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt
Avoti: LLVV, Lfv
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viena kāpuma vidū vēderu sāka raut krampis, un palika smagāk.
- Kopumā Rāvis tiešu un netiešu izšķirošu ietekmi īsteno vēl 44 sabiedrībās.
- Ja apdegums/applaucējums ir zem apģērba, apģērbu nost nerauj!
- ," pastāstīja " Skonto Būves" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.
- "Kliegt nevar, raut nevar, ieskaidrot – vēl nesaprot.