raušķis
raušķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | raušķis | raušķi |
| Ģen. | raušķa | raušķu |
| Dat. | raušķim | raušķiem |
| Akuz. | raušķi | raušķus |
| Lok. | raušķī | raušķos |
1.Krūmu nazis (ap 20 cm garu asmeni un koka rokturi).
2.Sirpis.
Avoti: EH