raut
raut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rauju | raujam | rāvu | rāvām | raušu | rausim |
| 2. pers. | rauj | raujat | rāvi | rāvāt | rausi | rausiet, rausit |
| 3. pers. | rauj | rāva | raus | |||
Pavēles izteiksme: rauj (vsk. 2. pers.), raujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: raujot (tag.), raušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rautu
Vajadzības izteiksme: jārauj
1.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam.
1.1.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
1.2.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.).
1.3.Strauji ņemt, vilkt (no kurienes, kur).
1.4.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
2.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
2.1.Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes.
2.2.Spēcīgi iedarbojoties, radīt (kam) bojājumu, arī veidot (ko) – par parādībām dabā, parasti par straumi, vēju.
2.4.pārnestā nozīmē Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli.
3.Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (transportlīdzekli).
3.1.Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (priekšmetu).
3.2.Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (cilvēku vai dzīvnieku); vest sev līdzi (parasti ar varu).
3.3.Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, parasti nost no kā, sev klāt).
3.4.Strauji, pēkšņi virzīt sev līdzi (par ko plūstošu, krītošu u. tml.).
3.5.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās spraigā, intensīvā darbībā.
3.6.Ātri vest (par transportlīdzekli).
3.7.intransitīvs Strauji virzīties.
4.sarunvaloda Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties (ar ko).
4.1.intransitīvs
4.2.parasti kopā ar: "vaļā" Strauji sākt (parasti ko dziedāt, spēlēt, dejot).
5.sarunvaloda Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
6.Strauji rīt (ko); strauji ieelpot (ko).
6.1.sarunvaloda, intransitīvs; parasti konstrukcijā: vārdu savienojums "raut iekšā" Ātri dzert (parasti alkoholisku dzērienu).
7.Strauji vērt (piemēram, durvis, logu).
8.Strauji ģērbt (apģērba gabalu, apavus).
9.parasti formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (kādā ķermeņa daļā) saraujas muskulatūra, rodas stīvums.
Stabili vārdu savienojumiŽagas rauj.
- Žagas rauj frazēma — saka, ja žagojas
9.1.parasti kopā ar: "ciet" Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.).
Stabili vārdu savienojumi(Visas) iekšas rauj (vai) ārā (arī laukā), retāk (visas) iekšas rauj (vai) uz augšu.
- (Visas) iekšas rauj (vai) ārā (arī laukā), retāk (visas) iekšas rauj (vai) uz augšu sarunvaloda, frazēma — saka, ja nāk vēmiens, ja ir stipra vemšana
- Kas raus (kādu) sarunvaloda, idioma — saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks
- Maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm sarunvaloda, idioma — 1. Censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt2. Pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, pērt, iznīcināt, nogalināt
- No pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) idioma — beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību
- Rauj velns! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — izsaucas neapmierinātībā, sašutumā
- Rauj vilks! sarunvaloda, idioma — izsaucas neapmierinātībā, sašutumā
- Raut (arī maukt, plēst, vilkt) ādu pār acīm vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties
- Raut (arī plēst) pušu (arī uz pusēm) idioma — panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu
- Raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) sarunvaloda, idioma — 1. Nekaunīgi, pārdroši zagt2. Rīkoties alkatīgi, nerēķinoties ar citiem3. Bezizejā darīt neiespējamo
- Raut (otram) kumosu no mutes (laukā) sarunvaloda, idioma — (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
- Raut darbu no rokām ārā frazēma — 1. Padarīt cita vietā; padarīt cita darbu2. Steigties padarīt cita darbu3. Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu
- Raut dzīvē žargonisms, idioma — iet pārgājienā
- Raut sērkociņu kolokācija — cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt
- Raut vai no elles laukā (arī ārā) sarunvaloda, idioma — noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības
- Raut vaļā; likt vaļā sarunvaloda, idioma — ar sparu sākt kaut ko darīt
- Rauties kā turkam žargonisms, idioma — daudz (arī cītīgi) strādāst
- Sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) idioma — saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas
- Velns (ne)rauj (kādu) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — saka, ja (kādam) (ne)notiek kas slikts
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viena kāpuma vidū vēderu sāka raut krampis, un palika smagāk.
- Kopumā Rāvis tiešu un netiešu izšķirošu ietekmi īsteno vēl 44 sabiedrībās.
- Ja apdegums/applaucējums ir zem apģērba, apģērbu nost nerauj!
- ," pastāstīja " Skonto Būves" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.
- "Kliegt nevar, raut nevar, ieskaidrot – vēl nesaprot.