raust
Lietojuma biežums :
raust 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku).
1.1.Vākt vienkopus un virzīt (ko irdenu, izkliedētu kur, uz kā).
1.2.Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
2.Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
4.apvidvārds Ātri skriet; darīt kaut ko ar ātrām kustībām.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri